atceros to speli ar Zviedriem un vinu trim kronien, kroniem, kronisiem uz krekliniem dzeltenajiem. Pats vel skola gaju, nakama diena bija darba diena un kimijas kontroldarbs, bet ko ta es tur daudz- hokejs, iesaku vakaru ar paris interviju noskatisanos un viru-puisu teikta par uzvaras maz ticamibu.
Protams, ka musu maja gulet gaja tikai viens iemitnieks, mamma. Es, divi brali un tevs pie mirgojosa ekrana nakts vidu kaa pielipusi. Divi optimisti un 2 pesimisti. Es ar savu mazo brali par uzvaru pat, ja nemazg tik labi negaja, lielais un tevs par uzvaru, bet skeptiskaak. UZVARA. UZVARA!
Rits un tikai 2 stundas gulets, isa atra dusa un maize pa celam uz IK staciju, pardesmit minutes miega un pirma stunda Vecriga. Visi satraukti par kimijas kontroldarbu un te peksni ierunajos es: "kuram interese, Latvija uzvareja Zviedrus!". Protams, ka tas jaunibas optimisms(pohu*isms), bet klases biedrs, pats sporta cienitajs, atmet pretii, tas jau nenozime, ka tagad sudu varu apest, jo Latvija hokejaa rada so un to.
Es protams, tik smaidu un 10 kontrikiii dabuju un nejau tapec, ka es gudraks esmu vai kaa, tikai tapec, ka man jau vienmer ir spikeris...