Visiem zināms, ka ikkatram īstenam latvietim ir jāiestāda ozols, jānosit čūska (zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks, nevis sievasmāte), jāizaudzina dēls un, protams, reizi gadā kaislīgi jāfano par hokeju.
Tie kuriem nav žēl šķirties no prāvas naudas summas, lai piedzertos ārpus valsts robežām identiski tam, kā to būtu darījuši mājās, dodas komandu atbalstīt uz Slovākiju, citi izkliedz rīkles sporta bāros vai draugu kompānijā mājās, un ir pilnīgi skaidrs, ka pat tie, kuri vienmēr uzbāžas visiem ar savu "Es vispār hokeju neskatos, sports mani neinteresē!", patiesībā laiku pa laikam tomēr noskatās kādu Latvijas izlases maču. Un, ja reiz mēs visi kopā fanojam, tad varam arī kopā pasmieties.
