Visu svēto nakts mistērija tuvojas7
36
2
Savīkšu viesuli sasaucu lietu šonakti skriešu no vietas uz vietu, savilku stērbeles sasēju pušķus, lai vēji paisīja pakulu kušķus.
Purpinu bubinu pesteļus viju pa muižu, pa ciemu, pa sētu, pa riju jāšu, pa pasauli šķērsu un krustu, lai visi manītu, lai visi justu.
Krupji man azotē pār plecu sviežami, ērkulī kukaiņi dzeldīgi niežami pār slieksni kā odze caur žogu, kā lapsa novaidies sērmūkša nodrebi apse.
Dadžoti laidari dzelžjumtas mājas, šonakti nebū,s kas pretī man stājas, vilkrīklē gaudošu kaķmēlē bļaušu, skurstenī miezīšu tīrumā spļaušu.
Paklētē līdīšu krējumu lakšu, sargaities ļautiņi šonakti zagšu, šķind mana slaucene sudrabu pilna, šonakti gaļa man šonakti vilna.
Pusnaktī dobumā taurēšu biedu, pirmā noraušu šīs nakts ziedu, buris man parādīs zeltu, kur racis ugunīs izkvēlos sarkanās acis.
Īsa šī naksniņa gulēt nav vaļas, kumosu kodīšu no jūsu daļas, sāta jums nedabūt vīnā jums slāpti, kas lika tautietim stabā kāpti.
Pa kārkliem kankaros, pa nātrēm plika, lai manam kārumam šonakti tika.
Tev patiks šie raksti
