Helovīns jeb visu svēto diena ir ikgadēji svētki, kas tiek svinēti 31. oktobrī.
Vēsture
Helovīns ir cēlies no Ķeltu svētkiem Šamhaina, kas nozīmē gluži vienkārši "vasaras beigas". Senatnē ļaudis ticēja, ka Šamhaina laikā robeža starp mirušo un dzīvo pasaulē kļūst pavisam trausla, atļaujot dvēselēm izkļūt tai cauri. Cilveki ģērba dažādus kostīmus, lai atbaidītu šīs dvēseles. Šeit saskatāma zināma līdzība ar latvisko veļu dienu.
Kā svin Helovīnu?
Vispopulārākā Helovīna tradīcija ir pārģērbšanās maskās. Biežāk sastopamie kostīmi Helovīna svētkos ir raganas un briesmoņi.
Bērni parasti iet ķekatās un prasa konfektes. Ja redz uz loga izgrebto ķirbi ar gaismiņu, tad zina, ka kāds ir mājās. Viņi klauvē pie mājas durvīm un saka: "Trick or Treat!" (tas nozīmē: triks vai saldumiņš!) Un parasti nama iemītnieki dod bērniem saldumiņus. Tāpat tiek stāstīti spoku stāsti un mēģinājumi nobaidīt otru.
Pēdējos gados šāda tradīcija arvien biežāk parādās arī pie mums Latvijā.
Helovīns bieži tiek asociēts ar oranžo un melno krāsu. Viens no šo svētku simboliem ir ķirbī izgrebtas laternas.
