Kuģa kravai paredzētā daļa sadalīta ar gareniskajām un šķērsstarpsienām lielā skaitā nodalījumu – tanku. Tas ļauj pārvadāt vienlaicīgi vairākas kravas šķirnes un, bez tam, uzlabo kuģa jūras spējas. Naftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Vairāk par ⅓ no visas pasaules transporta flotes tonnāžas veido tankeri. Ir attīstījušies arī specializēti tankeri, piemēram, gāzes tankeri (pārvadā sašķidrinātu gāzi; amonjaks, propāns utt.), vīna tankeri u.c. Parādījās arī kombinētie kuģi naftas-rūdas vedēji. Vienā virzienā tie pārvadā naftu, bet otrā rūdu. Tas izslēdz kuģa pārgājienus balastā.
Šķidrās degvielas tankerus iedala atbilstoši to tilpumam. 1954. g. Shell finansiālu iemeslu dēļ ieviesa afra sistēmu (vidējais frakta likmes novērtējums (average freight rate assessment)). Tankerus iedalīja dažādu izmēru grupās. Lai padarītu to par neatkarīgu dokumentu Shell konsultējās ar Londonas Tankeru brokeru speciālistu grupu (London Tanker Brokers’ Panel (LTBP)). Sākumā grupas iedalījās vispārējas nozīmes (general purpose), tankeriem zem 25 000 dedveita tonnu (dwt); vidēja darbības rādiusa (medium range), kuģiem starp 25 000 un 45 000 dwt; un tāla darbības rādiusa (large range) priekš toreiz milzīgiem kuģiem virs 45 000 dwt. Kuģi kļuva lielāki 20. gs. septiņdesmitajos gados un sarakstu paplašināja. Šeit ar tonnu jāsaprot angļu masas mērvienību long ton. 10,000–24,999 dwt: General Purpose tankeris 25,000–44,999 dwt: Medium Range tankeris 45,000–79,999 dwt: LR1 (Large Range 1) 80,000–159,999 dwt: LR2 (Large Range 2) 160,000–319,999 dwt: VLCC (ļoti liels jēlnaftas tankeris (Very Large Crude Carrier)) 320,000–549,999 dwt: ULCC (Ultraliels jēlnaftas tankeris (Ultra Large Crude Carrier))
.jpg){kind=small}
