Ir dažādi skinhedu “tipi”, kas var tikt iedalīti trijās kategorijās Tradicionālie (Trad), Trojas Skini (tā saukti Trojan Records ierakstu leibla ietekmē) vai Sākotnējie Skini – atšķirībā no citām kategorijām, tradicionālajiem skinhediem attieksme pret rasismu subkultūrā nav nozīmīgākais. Viņi identificējas ar sākotnējo skinhedu kustību, mūziku, stilu un darba šķiras ļaužu lepnumu. SHARP (Skinheads Against Racial Prejudice / Skinhedi Pret Rasu Aizspriedumiem), ARA (Anti-Racist-Action / Anti-Rasisma-Darbība), RASH (Red and Anarchist Skinheads / Sarkanie un Anarhistu Skinhedi). Redskini un Anarhoskinhedi – agresīvi anti-rasistiski un politiski. Jēdziens “SHARP skinhedi” bieži tiek lietots, apzīmējot visus anti-rasistu skinhedus, taču šīs organizācijas ir neatkarīgas. Naci-Skinhedi (Neo-nazi Skini, dažreiz saukti par White Power vai Boneheads) – rasistiski un politiski. Par spīti populārajam uzskatam, dažiem rasistu skiniem nav nekāda sakara ar nacismu. Šīs kategorijas ir tikai aptuvenas, nevis galīgas. Kāds skinheds var ietilpt vairākās kategorijās vai nevienā. Šo kategoriju jēga ir aprakstīt dominējošos virzienus skinhedu sociālajā struktūrā. Ir arī pieminēšanas vērtas subkategorijas, piemēram Hammerskins (kareivīgi, organizēti rasisti), Sarkanie vai Redskini (komunisti), Anarhisti, White Pride rasisti un nacionālistu skini. Ir arī geju skinhedi, kurus daudzi uzskata par ļoti īpatnēju kategoriju - gan tādēļ, ka grūti teikt, cik daudz tie pieder pārējai skinhedu kultūrai, gan tādēļ, ka daudzi (bet ne visi) skinhedi pret homoseksualitāti attiecas negatīvi.
Vēsture:
Sešdesmito gadu sākumā Londonā aiza starp strādnieku šķiru, kas cīnījās par izdzīvošanu sliktos apstākļos un kuru politiskie pārstāvji par tiem pavisam aizmirsa, un vidusšķiru auga plašumā. Jaunieši, kuri varēja to atļauties, pievienojās Bītlu (frizūras) un Karnabī ielas tirgoņu (apģērbs) popularizētajai modei. Tos sauca par Modiem (Modernistiem, Modistiem). Modu subkultūrai bija raksturīga patērētājfilozofija, stils, mūzika un scooter tipa motorolleri. Tie, kuriem šādu līdzekļu nebija, piemēram, ostas strādnieki, iztika ar praktisko stilu, kas derēja arī darbam – ar tēraudu apkalti zābaku purngali, šauras džinsas, krekli un bikšturi, bieži vien šis apģērbs tika saņemts no tēva. Kad ierobežotie līdzekļi atļāva, nabadzīgākie jaunieši devās uz dancehall vakariem, kur izdejojās ska, regeja un rocksteady ritmos. Ap 1965. gadu parādījās jauns modu tips - ar īsākiem matiem un strādnieku šķiras imidžu. Vieni no šī stila populārākajiem pārstāvjiem ir grupa The Who. Agrīnie sekotāji bija ienteresēti Jamaikas regeja un ska mūzikā, Rudeboy kultūrā, un izjuta riebumu pret tiem, ko uztvēra kā “valdošo šķiru”. Tie kritiski attiecās arī pret valdību un lielajām kompānijām, kurām neinteresēja strādnieku šķiras arvien grūtākie apstākļi. Septiņdesmito gadu vidu Lielbritānijā skinhedu kustība atdzima negaidītā veidā. Skinhedi ar īsākiem matiem, mazāk uzsverot stilu un mūziku, lielā skaitā piesaistīja mediju uzmanību ar huligānismu futbola mačos. Nav zināms, vai nekārtības uzsāka skinhedi vai sadusmotie fani, taču ir skaidrs, ka skinhedi labprāt tajās piedalījās. Skinhedi ieguva lielu mediju uzmanību, kad tos pārņēma politiskā partija Nacionālā Frotne, lai aizsargātu to gājienus un akcijas. Partijas uzskati pret darba tirgus atvēršanu imigrantiem šķita pievilcīgi daudziem strādnieku šķiras skinhediem, kuriem bija jāsacenšas par darbiem un algām. Mediji fokusējās uz skinhedu biežo vardarbības lietošanu un anti-imigrantu nostāju, saucot to par rasismu. Daži no šiem skinhediem vēlāk radīja radikālu labā spārna bandu Combat 18. Ap šo laiku skinhedus rekrutēja arī rasistu grupas Amerikā.Kad rakstītajos medijos tika atspoguļoti vairāki brutāli skinhedu uzbrukumi, TV programmas, vēloties sensācijas, aicināja rasistu un nacistu skinhedus uz intetvijām, kā rezultātā sabiedrībā radās stereotips par skinhedu kā rasistu. Lai cīnītos pret šo negatīvo stereotipu, tika radītas divas anti-rasistu skinhedu organizācijas: Skinheads Against Racial Prejudice (SHARP) 1987. gadā un Anti-Racist Action (ARA) 1988. Pēc otrā Čečenijas kara Krievijā sāka augt neo-nacistu kustība. Pēdējos gados neo-naci skinhedi ir bijuši iesaistīti vairākās vardarbīgās slepkavībās. Daži analītiķi uzskata, ka prezidenta Putina valdība un slepenpolicija izmanto vardarbīgus labā spārna skinhedus kā neoficiālu pusmilitāru spēku. Taču Krievijā eksistē arī tradicionālie skinhedi.
Savstarpējais naidīgums:
Jāpiezīmē, ka naidīgums dažādos reģionos ir atšķirīgs. Daudzviet tradskini, panki un SHARPi brīvi sadzīvo bez konfliktiem. Katra skinhedu kategorija var tikt uzskatīta kā naidīga pret dažādām citām grupām, lai gan apsaukāšanās, pazemošana un aprunāšana parasti ir sastopama biežāk, nekā atklāta vardarbība.
