local-stats-pixel

Nedaudz par "NASA"10

 24  0
Aptuveni 45 gadus NASA sūta kosmosā raķetes – ar un bez apkalpes. Ir bijuši daudzi atzīmējami sasniegumi, kā arī nedaudzas, bet ļoti sāpīgas traģēdijas. Par spīti neveiksmēm drosmīgie meklējumi turpinās, jo cilvēce vēlas rast atbildes uz dižākajiem jautājumiem un apmierināt vienu no primārajām vajadzībām – vairot zināšanas. Starp NASA neveiksmēm un veiksmēm dažas ekspedīcijas ir iespaidojušas cilvēci tās kritiskākajos momentos. Dažas no šīm misijām ir uzlabojušas, citas pasliktinājušas kosmosa izpēti. Šajā rakstā ir daži visspilgtākie triumfa un traģēdiju mirkļi kosmosa lidojumu vēsturē:


Pametot Zemi: 1958. gada 31. janvāris
NASA savos pirmsākumos iesaistījās “iedzīšanas spēlē”, kas radīja vairāk neveiksmju nekā izdošanos. Sakauti ar Padomju Savienības uzvaru palaižot 1957. gada 4. oktobrī Sputņiku, Amerikas Savienotās Valstis aukstā kara laikā palaiž Explorer1.


Lidojums gar Mēnesi: 1959. gada 3. marts
Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem nosūtīt zondi uz Mēnesi (lielākā daļa nespēja pārvarēt Zemes gravitācijas spēku, daži uzsprāga tikko iziedami no atmosfēras), Pionieris 4 tomēr pietuvojās mēnesim, palidojot tam garām 60500 kilometru attālumā. Krievi jau bija sasniegusi šo pašu rezultātu tā gada Janvārī. Septembrī viņi paziņos par to, ka Mēness ir sasniegts.


Pirmais amerikānis kosmosā: 1961. gada 5. maijs
Alans Šepards, Jūras gaisa spēku izmēģināšanas pilots kļūst par pirmo Amerikas pārstāvi kosmosā. Viņa lidojums ir tikai 15 minūtes garš un norit pa suborbitālu trajektoriju. Triumfam atkal ir nelāga piegarša: 1961. gada 12. aprīlī Padomju Savienība ieiet kosmosa izpētes vēsturē ar Juriju Gagārinu kā pirmo cilvēku kosmosā. Gagarins veica orbitālu lidojumu, kas bija 108 minūtes garš.

Gemini 8 neveiksmes: 1966. gada 16.-17. marts
Lidojums uz Mēnesi var notikt tikai vadāmā kuģī. Gemini misijas bija paredzētas šādas tehnoloģijas radīšanai. Manevrējamais dzinējs uz Gemini 8 nefunkcionē, un kosmosa kuģis kūleņo kosmosā. Nīls Armstrongs un Deivs Skots izlieto atgriešanās kontroles sistēmu un nostabilizē kuģi, par mata tiesu izglābdamies no katastrofas.

Cilvēks uz Mēness: 1969. gada 20. jūlijs
"Hjūstona, šeit Miera bāze," teica Nīls Armstrongs. "Ērglis ir nolaidies." Ar šiem vārdiem pasaule uzzināja, ka pirmais cilvēks ir uz Mēness. Aptuveni septiņas stundas vēlāk Armstrongs izkāpa uz Mēness putekļainās virsmas Miera jūrā. Viņš paziņoja: "Šis viens mazais cilvēka solis ir milzīgs cilvēces lēciens." Buzs Aldrins sekoja Armstrongam. Maiks Kolins palika uz Kolumbijas klāja orbītā. Misija sākās 16. jūlijā, apkalpe uz Zemes atgriezās 24. jūlijā


Apollo 13: 1970. gada 11. aprīlis
Gandrīz vai notikusi katastrofa kļūst par patīkamākajiem momentiem NASA vēsturē. Apollo 13 startē bez problēmām. Aptuveni 55 stundas vēlāk sprāgst skābekļa rezervuārs. Džims Lovels, Džeks Svigets un Freds Haizs pamet kuģi. Viņi izmanto visurgājēju kā glābšanas laivu, izmantojot tajā esošos skābekļa krājumus, radio un dzinējus. Pārguruši un gandrīz vai nosaluši viņi 17. aprīlī veiksmīgi atgriežas. Ar Apollo 17 atgriešanos 1972. gadā tiek pielikts punkts cilvēku ceļojumiem uz Mēnesi.

Marss tuvplānā: 1976. gada 20. jūlijs
Viking 1 nolaižas uz Marsa, kļūdams par pirmo kosmosa kuģi, kas veiksmīgi nolaižas uz citas planētas. Dzīvība netika atrasta, bet tika iegūti dati par augsni un atmosfēru, kas iespaidos nākamās misijas

Atpakaļ kosmosā: 1981. gada 12. aprīlis
Komandieris Džons Jangs, Apollo un Gemini veterāns, un jauniesauktais pilots Bobs Krippens vada vissarežģītāko, kāds jebkad ir uzbūvēts, kosmosa kuģi augšup orbītā. Misiju nosauc par STS-1 (Space Transportation System). Krava – kosmosa šatls Kolumbija. 1984. gadā tiks veikta pirmā satelīta apkope kosmosā. 1985. gadā četru šatlu komanda būs veikusi deviņus lidojumus, kā rezultātā sabiedrībā sāk virmot runas par parastu iedzīvotāju ceļošanu kosmosā.


Kolumbijas traģēdija: 2003. gada 1. februāris
Kosmosa šatls Kolumbija sadalījās virs Teksas veicot atgriešanos Zemes atmosfērā. Visi septiņi astronauti aizgāja bojā. Tie bija: Riks Husbands, Laurela Klarka, Bils MakKūls, Deivs Brauns, Kalpana Čavls, Maiks Andersons un Ilans Ramons – pirmais Izraēlas astronauts.
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 10

0/2000
:D Te jāvaino tilkotājs... Raksts labs :)
 0  0 atbildēt
Labs raksts, bet tomēr: 1986. gada 28. janvāris 73 sekundes pēc starta eksplodē kosmosa šatls Challenger Bojā gāja visi seši astronauti Frensiss Skobijs, Maikls Smits, Gregorijs Džerviss, Elisons Onizuka, Ronalds Makneirs, Džūdita Reznika un skolotāja Krista Makolifa, kas piedalījas programmas "Skolotāja kosmosā"
 0  0 atbildēt
TAS IR BIG BULLSHIT !!!! Viss ir samakslots, ja ēnā uz mēnesi ir -300 grādu un saules puse ir +200 gradu un tur nav ozona slanis ! Vini tur sadegtu! Nevar izpeetit visu zemi, kur nu vel debesis! Un kad paskatijos video par 1cilveku menesi, kapec kad ielikot karogu vins pliivo?? Vai tad uz menes ir veejsh? emotion
 0  0 atbildēt
tach tie youtubes video ir fake istie video stav kkados arhivos bet nejau youtuba
 0  0 atbildēt
no googles dabuji ja pats newari uzrakstiit emotion emotion emotion emotion
 0  0 atbildēt
vo vo
 0  0 atbildēt