Pirmais robots mūsdienu izpratnē bija ar tālvadību vadāma laiva, ko izgudroja Nikola Tesla ap 1898. gadu, pirmo elektrisko autonomo robotu izgatavoja ap 1948. gadu. Runājot tieši par militārajiem robotiem, šajā jomā celmlauži bija vācieši - Otrajā pasaules karā vāciešiem bija dažāda tipa ar tālvadību darbināmas tanketes, apgādātas ar spridzekļiem, kas bija domātas tanku un bruņumašīnu iznīcināšanai. Savukārt padomju armijā parādījās raķetes, kas iznīcināja lidojošus objektus, šīs raķetes darbojās ar siltuma vai infrasarkanā starojuma sensoriem, tika izmantoti arī prettanku radiovadāmie lādiņi. Robottehnoloģiju ieviešanu militārajā jomā galvenokārt atbalstīja tieši ekonomisku apsvērumu dēļ, jo, piemēram, ar vienu lādiņu, kas toreiz maksāja 6000 rubļu, varēja iznīcināt tanku, kura vērtība bija simtiem tūkstošu rubļu – starpība ir iespaidīga. Mūsdienās militārie roboti gan izmēru, gan lietojuma ziņā ir daudzveidīgi – sākot no kamenes lieluma ierīcēm līdz pat kosmiska mēroga objektiem, šie roboti prot pārvietoties pa sauszemi, ūdeni, zem ūdens un gaisā – zinātnieki ir izstrādājuši iekārtas, kas aptver visus četrus elementus. Jaunākie roboti ir aprīkoti ar infrasarkanā starojuma, siltuma un videokamerām, darbojas ar elektromotoriem, ir klusi un nemanāmi. Esmu NATO Tehniskās padomes dalībnieks un varu teikt, ka pasaules prioritāte militārajā jomā ir terorisma apkarošana un līdz ar to aktualizējusies arī robotu projektēšana šim nolūkam. Tiek izstrādāti novērošanas roboti, kas spēj pacelties lielā augstumā un ielūkoties debesskrāpju logos, orientēties gaiteņos un atrast vajadzīgo telpu, skatīties pa atslēgas caurumiem un durvju apakšu. Iegūtā informācija palīdz speciālo uzdevumu vienībām labāk izplānot operāciju. Militāro robotu jomā Latvijas prioritāte ir zemūdens roboti, kopā ar citām valstīm jau tiek izstrādāts projekts Baltijas jūras attīrīšanai. Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām Ziemeļu reģionā, tās dzelmē atrodas nesprāgusi munīcija vēl no Pirmā un Otrā pasaules kara laikiem, šobrīd ir pietiekami daudz zināmu bīstamo vietu koordināšu, bet, iespējams, tikpat daudz ir arī vēl neatklātu vietu, kur nogremdēti kuģi un ieroči. Baltijas jūras attīrīšana palielinās kuģošanas drošību un palīdzēs saglabāt jūrā un tās apkārtnē esošo floru un faunu, kas šobrīd ir nopietni apdraudēta, jo nogremdētā munīcija un ieroči ir 60 un vairāk gadu veci, rūsa saēd metālu, ļaujot ūdenī nonākt kaitīgajiem ķīmiskajiem un radioaktīvajiem elementiem, kas nodara milzīgu postu apkārtējai videi. Otra prioritāte - lidojošie novērošanas objekti. Jau divus gadus ar zinātniekiem risinājām jautājumu par militāro robotu izstrādi. Bija doma radīt skeneri, kas skenē augsnes virskārtu, šī aparatūra spētu pazīt raktu augsnes virskārtu. Nav noslēpums, ka Afganistānā un Irākā daudz cilvēku upuru rada tieši nomaskēti spridzekļi, no kuriem lielākā daļa ir aprakti zemē.
Savulaik tika sagrauta visa mūsu rūpniecība – VEF, Radiotehnika – un nu ir pienācis laiks to atjaunot, es pat gribētu teikt, ka mums ir jārada militārais inženieris. To varētu veidot uz RTU bāzes vai sadarbībā ar Aizsardzības akadēmiju izveidot jaunu inženiertehnisko virsnieku sastāvu. Kā piemēru varu minēt Kauņas Tehnisko universitāti, kur zem augstskolas struktūras ir atsevišķs militāro pētījumu institūts, kur patstāvīgi strādā 5-6 cilvēki, bet, strādājot pie konkrēta projekta, uz laiku tiek piesaistīti iepriekš apzināti speciālisti, kas momentā atrisina problēmu un tad atkal atgriežas savās pastāvīgajās darba vietās. Tādu modeli RTU plāno ar laiku ieviest arī pie mums. Tas būtu ideāls variants ražošanai, jo sadarboties ar vairākiem SIA ir neefektīvi, bet vienā institūtā varētu radīt robota demo versiju, aprobēt, piemēram, Ādažos apmācību laikā, ja nepieciešams, darba procesā pielabot, un jau pavisam drīz roboti apkalpo mūsu misiju Afganistānā. Tam ir piekrituši NBS un zemessardzes komandieri, speciālo uzdevumu vienība, policija un ugunsdzēsēji, jo šos robotus varēs izmantot ne tikai misijās, bet arī aizsardzības un civilajā jomā. „Dodiet man miljonu, un es vadīšu partiju,” pirms septiņiem gadiem publiski paziņoja Einars Repše; toreiz tauta naudu saziedoja. Šiem puišiem nav vajadzīgs miljons, pat ne neskaitāmi tūkstoši, vienīgais, ko viņi prasa, ir iespēja darīt, vienkārša telpa un visnepieciešamākie darbarīki. Vai ražošanas attīstība valdības un sabiedrības acīs ir tikai sekundāra joma, kas ir kaut kur aiz politiskajām spēlēm un publisku netīrās veļas mazgāšanu?
UZMANIBU: Bildes tika ieliktas, lai saprastu par kadiem robotiem ir runa... Konkretak, pedeja bilde: :
