"Mans vēstījums bija nepārprotams - visas kultūras ir līdzvērtīgas. Ikvienas kultūras vērtība nav atkarīga no tā, vai tai ir sava valstiskā neatkarība, un tās kultūras, kurām nav savas valsts, nebūt nav mazāk nozīmīgas par citām," norādījis Ilvess. Neskaitot nepatīkamo incidentu Hantimansijskā notikušajā Pasaules somugru tautu kongresā, Igaunijas prezidents savu neseno vizīti Krievijā kopumā atzinis par veiksmīgu. Kā ziņots, svētdien Ilvess kopā ar savas valsts delegāciju atstāja kongresa sēžu zāli, kad Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs sāka kritizēt Igauniju par attieksmi pret etniskajiem krieviem. Igaunijas valsts vadītājs norādījis, ka viņam nav bijis iespējas atbildēt uz Kosačova uzbrukumiem un lēmumu atstāt zāli pieņēmusi visa delegācija. Pieminot divpusējo attiecību jautājumus, Ilvess pastāstījis, ka Krievijas puse grib virzīties uz priekšu šai jomā un noslēgt robežlīgumu ar Igauniju, bet Maskava to saista ar prasību svītrot Igaunijas Rīgikogu pieņemtajā līguma ratifikācijas aktā atsauci uz Tartu miera līgumu. Robežlīgums tika parakstīts 2005.gadā, taču Krievija atsauca savu parakstu 2005.gada septembrī, kad Igaunijas parlaments tam pievienoja preambulu, kuru Krievija neuzskatīja par pieņemamu. Krievija uzskata, ka Igaunija varētu izmantot šo preambulu kā atsauci, lai sāktu izvirzīt teritoriālas pretenzijas un atgūtu teritorijas, kas pēc Tartu miera līguma noslēgšanas 1920.gadā un pirms Igaunijas okupācijas ietilpa Igaunijas Republikas sastāvā. Igaunija ir atspēkojusi šādas aizdomas. Igaunijas prezidents vizītes laikā skaidrojis savam krievu kolēģim Dmitrijam Medvedevam, ka parlaments pieņems neatkarīgu lēmumu attiecībā uz to, kas ratifikācijas akta preambulā būtu vai nebūtu jāpiemin. "Kad parlaments atgriezīsies no vasaras brīvdienām, viņi saņems [Krievijas puses] vēstījumu. Ja tajā būs skaidra norāde, ka attiecību progress panākams ar robežlīgumu, ko Krievijas Valsts dome neratificēs, iekams tas netiks grozīts, tas uzliks Igaunijas parlamentam milzīgu atbildību, jo tas tika pateikts ļoti tieši - Igaunijas un Krievijas attiecības būs atkarīgas no Igaunijas parlamenta," piebildis Ilvess. Prezidents norādījis, ka viņš pats vienmēr iebildis pret atsauci uz Tartu miera līgumu preambulā. "Manuprāt es biju vienīgais, kas teica, ka ir jauki, bet samērā bezjēdzīgi iekļaut šo atsauci preambulā, ja reiz mūsu mērķis ir noslēgt robežlīgumu," viņš sacījis.
Ilvess mudina seperatistus...5
13
1
Igaunijas
prezidents Tomass Hendriks Ilvess otrdien norādījis, ka viņam adresētās
apsūdzības Krievijā dzīvojošo somugru tautu kūdīšanā uz separātismu ir
nepamatotas un viņa teiktais saprasts pilnīgi aplami.
"Mans vēstījums bija nepārprotams - visas kultūras ir līdzvērtīgas. Ikvienas kultūras vērtība nav atkarīga no tā, vai tai ir sava valstiskā neatkarība, un tās kultūras, kurām nav savas valsts, nebūt nav mazāk nozīmīgas par citām," norādījis Ilvess. Neskaitot nepatīkamo incidentu Hantimansijskā notikušajā Pasaules somugru tautu kongresā, Igaunijas prezidents savu neseno vizīti Krievijā kopumā atzinis par veiksmīgu. Kā ziņots, svētdien Ilvess kopā ar savas valsts delegāciju atstāja kongresa sēžu zāli, kad Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs sāka kritizēt Igauniju par attieksmi pret etniskajiem krieviem. Igaunijas valsts vadītājs norādījis, ka viņam nav bijis iespējas atbildēt uz Kosačova uzbrukumiem un lēmumu atstāt zāli pieņēmusi visa delegācija. Pieminot divpusējo attiecību jautājumus, Ilvess pastāstījis, ka Krievijas puse grib virzīties uz priekšu šai jomā un noslēgt robežlīgumu ar Igauniju, bet Maskava to saista ar prasību svītrot Igaunijas Rīgikogu pieņemtajā līguma ratifikācijas aktā atsauci uz Tartu miera līgumu. Robežlīgums tika parakstīts 2005.gadā, taču Krievija atsauca savu parakstu 2005.gada septembrī, kad Igaunijas parlaments tam pievienoja preambulu, kuru Krievija neuzskatīja par pieņemamu. Krievija uzskata, ka Igaunija varētu izmantot šo preambulu kā atsauci, lai sāktu izvirzīt teritoriālas pretenzijas un atgūtu teritorijas, kas pēc Tartu miera līguma noslēgšanas 1920.gadā un pirms Igaunijas okupācijas ietilpa Igaunijas Republikas sastāvā. Igaunija ir atspēkojusi šādas aizdomas. Igaunijas prezidents vizītes laikā skaidrojis savam krievu kolēģim Dmitrijam Medvedevam, ka parlaments pieņems neatkarīgu lēmumu attiecībā uz to, kas ratifikācijas akta preambulā būtu vai nebūtu jāpiemin. "Kad parlaments atgriezīsies no vasaras brīvdienām, viņi saņems [Krievijas puses] vēstījumu. Ja tajā būs skaidra norāde, ka attiecību progress panākams ar robežlīgumu, ko Krievijas Valsts dome neratificēs, iekams tas netiks grozīts, tas uzliks Igaunijas parlamentam milzīgu atbildību, jo tas tika pateikts ļoti tieši - Igaunijas un Krievijas attiecības būs atkarīgas no Igaunijas parlamenta," piebildis Ilvess. Prezidents norādījis, ka viņš pats vienmēr iebildis pret atsauci uz Tartu miera līgumu preambulā. "Manuprāt es biju vienīgais, kas teica, ka ir jauki, bet samērā bezjēdzīgi iekļaut šo atsauci preambulā, ja reiz mūsu mērķis ir noslēgt robežlīgumu," viņš sacījis.
"Mans vēstījums bija nepārprotams - visas kultūras ir līdzvērtīgas. Ikvienas kultūras vērtība nav atkarīga no tā, vai tai ir sava valstiskā neatkarība, un tās kultūras, kurām nav savas valsts, nebūt nav mazāk nozīmīgas par citām," norādījis Ilvess. Neskaitot nepatīkamo incidentu Hantimansijskā notikušajā Pasaules somugru tautu kongresā, Igaunijas prezidents savu neseno vizīti Krievijā kopumā atzinis par veiksmīgu. Kā ziņots, svētdien Ilvess kopā ar savas valsts delegāciju atstāja kongresa sēžu zāli, kad Krievijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs sāka kritizēt Igauniju par attieksmi pret etniskajiem krieviem. Igaunijas valsts vadītājs norādījis, ka viņam nav bijis iespējas atbildēt uz Kosačova uzbrukumiem un lēmumu atstāt zāli pieņēmusi visa delegācija. Pieminot divpusējo attiecību jautājumus, Ilvess pastāstījis, ka Krievijas puse grib virzīties uz priekšu šai jomā un noslēgt robežlīgumu ar Igauniju, bet Maskava to saista ar prasību svītrot Igaunijas Rīgikogu pieņemtajā līguma ratifikācijas aktā atsauci uz Tartu miera līgumu. Robežlīgums tika parakstīts 2005.gadā, taču Krievija atsauca savu parakstu 2005.gada septembrī, kad Igaunijas parlaments tam pievienoja preambulu, kuru Krievija neuzskatīja par pieņemamu. Krievija uzskata, ka Igaunija varētu izmantot šo preambulu kā atsauci, lai sāktu izvirzīt teritoriālas pretenzijas un atgūtu teritorijas, kas pēc Tartu miera līguma noslēgšanas 1920.gadā un pirms Igaunijas okupācijas ietilpa Igaunijas Republikas sastāvā. Igaunija ir atspēkojusi šādas aizdomas. Igaunijas prezidents vizītes laikā skaidrojis savam krievu kolēģim Dmitrijam Medvedevam, ka parlaments pieņems neatkarīgu lēmumu attiecībā uz to, kas ratifikācijas akta preambulā būtu vai nebūtu jāpiemin. "Kad parlaments atgriezīsies no vasaras brīvdienām, viņi saņems [Krievijas puses] vēstījumu. Ja tajā būs skaidra norāde, ka attiecību progress panākams ar robežlīgumu, ko Krievijas Valsts dome neratificēs, iekams tas netiks grozīts, tas uzliks Igaunijas parlamentam milzīgu atbildību, jo tas tika pateikts ļoti tieši - Igaunijas un Krievijas attiecības būs atkarīgas no Igaunijas parlamenta," piebildis Ilvess. Prezidents norādījis, ka viņš pats vienmēr iebildis pret atsauci uz Tartu miera līgumu preambulā. "Manuprāt es biju vienīgais, kas teica, ka ir jauki, bet samērā bezjēdzīgi iekļaut šo atsauci preambulā, ja reiz mūsu mērķis ir noslēgt robežlīgumu," viņš sacījis.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
