Pirmie iespaidi, ierodoties pie Laimas pulksteņa bija "Ellē, ratā! Tik daudz cilvēku!", nedaudz attopoties radās cits iespaids - "Ellē, ratā! Tik daudz tūristu!". Kā jau noprotat, Laimas pulksteņa un tam netālus esošā makdonalda teritorija čumēja un mudžēja no dažādiem cilvēkiem, gan iereibušiem vietējiem sportiskā stila, gan ārzemju izlaidīgā un trokšņainā, gan kuplā skaitā migrējošiem mataiņiem (no kurienes uz kurieni tie migrēja mums tā arī neizdevās noskaidrot, bet tas nav būtiski), gan arī, kas likās pārsteidzoši - tā sauktajiem bomžiem, kas bija apsēduši visas malas, bruņojušies ar suņiem vai žēlu paskatu.
Dabīgi, ka pirmajos mirkļos nespēju aptvert notiekošo un saprast, no kurienes uz kurieni visa šī raibā masa dodas. Kā izrādās, turpat arī ir "Roxy" klubs, kurā gan ieiet tā arī nesanāca, jo ļaužu masa bija pārāk liela, troksnis pārāk pamatīgs mūsu jūtīgajām ausīm un publika arī nelikās īpaši laipna pret tādiem, kā mēs (ko gan varētu vidējs lēkātājs padomāt par matainu cilvēku armijas zābakos un cilvēku uzvalka kurpēs, gandrīz skūtu galvu un lielu fotoaparātu kaklā?). Neko, pamētājāmies gar "Roxy", gar "Groks Pub" (par ko būs atsevišķs stāsts) un gar interneta kafejnīcu "Elik", pafotografējām cilvēkus, pafotografējām bomžus un devāmies dziļāk Vecrīgā.
Biju ļoti patīkami pārsteigts, ka par kārtību Vecrīgā rūpējās ļoti kuplā skaitā un uz visiem stūriem izvietotās policijas (pašvaldības un parastās) ekipāžas. Diemžēl, lai arī cik ekipāžu nebūtu uz ielas, tās nespēj un visticamāk arī nekad nespēs izkontrolēt ieliņu piegružošanu un piečurāšanu, jo brīžiem radās sajūta, ka pārvietojies caur Getliņu bezpajumtnieku pilsētiņu - smaka vietām neaprakstāma, papīri, plastikāta maisiņi, stikla un plastmasas pudeles, un vēl sazin kādi brīnumi ik uz stūra. Un, kas ir pats interesantākais - šāds bardaks ir nevis vietās, kur ir visdzīvākā kustība (izņemot jau minēto Laimas pulksteņa teritoriju, kur brīžiem nevarēja saprast, pa kādu segumu īsti pārvietojamies), bet tieši nomaļākās ieliņās. Nu, varbūt arī tikai man tā rādījās, bet vislielākā kārtība bija tieši pie tā sauktajiem pubiem, kuri pārsvarā bija pulcinājuši miermīlīgus pasēdētājus, galvenokārt ārzemniekus. Lai gan melotu, ja teiktu, ka pie "Salt'n'Pepper" būtu bijušas lielākas nekārtības, neskatoties uz to, ka cilvēku tur bija vesela jūra (un pamatīgs troksnis). Uz tikko pieminēto iestādi devāmies ar nelielu cerību iemūžināt momentu, kad vakara gaitā uzkurinātā jautrība par prieku apmeklētājiem, bet diez vai darbiniekiem uz galdiem liek kāpt dažāda izmēra un svara daiļā dzimuma pārstāvēm. Šoreiz neko tamlīdzīgu ieraudzīt neizdevās, iespējams neilgās uzturēšanās vai neveiksmīgi izvēlētā laika dēļ. Tomēr, par šāda fakta esamību (galda dejām) tomēr netieši liecina fakts, ka promejot pa logu manījām uz galda raušamies kādu jautra paskata puisi, kas noteikti vēlējās pasākuma iniciatīvu ņemt savās rokās un uzmundrināt, tā teikt, iesildīt meitenes “vakara naglas” pasākumam. Bet mūsu ceļš jau steidzas uz šķietami Rīgas izklaides vietu Nr 1, kas gan, tiesa, nav Vecrīgā, bet nedaudz nostāk, Skolas ielā. Pa ceļam ejam gar klubu “Nautilus”, pie kura valda kārtība un ārpusē pulcējas ne vairāk kā 10 cilvēki. Bet nu atgriežamies pie Nr 1. Protams, neviens nekļūdās un ar pirmo domu bliež desmitniekā, tas tak “Essential”! Domāju, ka nav nepieciešams iedziļināties šinī mājīgajā klubā notiekošo pasākumu aprakstā, jo katrs sevi cienošs uzdzīvotājs vai ārzemnieks tur iegriežās vismaz reizi nedēļā. Vietiņa tiešām atstāj nopietnu iespaidu. Pieieejas pulcējušies ap cilvēkiem 100, kas viennozīmīgi ir rekords pa visu vakaru, pat ja saskaita pie pārējām izklaides vietām esošos cilvēkus kopā. Ielaisti tiek tikai apsargiem pēc sakta un uzvedības tīkamie, pārējie tiek laipni palūgti aiziet, domājams, ka neviens īpaši nestrīdas ar fiziski manāmi attīstītākajiem kluba darbiniekiem. Kluba iekšienē ir iespēja nobaudīt dažāda veida sintētisko mūziku, kā arī īpaša zāle, kas šķiet ir visapmeklētākā, vairāk melnādainās rases pārstāvētajam RnB mūzikas stilam. Iekšpusē eksistē vairāki bāri, kautiņus nemana, ja arī kaut nedaudz kas līdzīgs kādā brīdī iesākas, vēl līdz pilnbriedam nenonākušu, pie pašas saknes šo procedūru pārcērt stingrais apsarga tvēriens. Jau esot ārpusē ir skaidrs, ka lielākā daļa iereibušo ārzemnieku šonakt atpūtīsies tieši šeit, par to liecina gan dažādās valodas gan ādas krāsas ko manām. Ap klubu spieto taksometri, policija un glābšans dienesta puiši, kas aizvāc automašīnu atliekas pēc neveiksmīgām ātrumsacīkstēm vai vienkārši noskalo no brauktuves stiklus un plasmasas detaļas, kuru īpašnieks bijis kāds savā braukšanas prasmē vīlies vai nedaudz iereibis pajaunāks šoferītis. Reizi kādā nakts stundā braucot garām šim klubam manīju diezgan interesantu avāriju, kāds, liekas, kluba apmeklētājs ar savu lepnās BMW markas auto bij pamanījies pierunāt uz jumta apvelties pa galveno ceļu braucošo renault markas taksometru, tautā sauktu par “tomātiņu”. Toreiz gan kamera nebij pie rokas, diemžēl.
Pie “Essential” kluba sanāca neliela saskriešanās ar kluba būdīgajiem apsargiem, kas pirmajā brīdī atgādināja tos tipiņus, kurus vairāk interesē apjautāties par tavu kabatu saturu, mobilā tālruņa statusu un citiem vērtīgiem nieciņiem – kā izrādās, apsargu kārtības rullī ir ierakstīts punkts, kas tiem ļauj palūgt garāmgājējiem vai apmeklētājiem dzēst bildes, kurās ir redzamas to sejas. Mums arī nācās padoties šim noteikumam, kas sākotnēji tika izklāstīts krievu valodā, taču beigās atklājās, ka to varēja izdarīt arī latviešu valodā un apsarga klātbūtnē izdzēst veselu kaudzi ar bildēm, kur kluba kārtības sargi ir redzami savā postenī, darot savus cēlos darbus.
Nobaudījuši krietu ndevu kultūras šeit, apejam ap stūri un esam klāt savā nākošajā pieturvietā. Klubs, bārs “Hedonija 55”. Šī iestādījuma reklāmas radio versijā tika teikts, ka šeit varot redzēt daudz patīkamu seju, tās arī dodamies iekšā aplūkot. Jāatzīst publikas nav daudz, arī mūzika ne ar ko īpaši neatšķiras no iepriekš apmeklētās vietas. Pasūtam alu, kas šeit maksā nieka 3,5ls par pus litru un dodamies pie galdiņa, to šeit ilgi nav jāmeklē. Kopējais iespaids par iestādi labs, atraktīvs bārmenis, cilvēki neuzbāzīgi un ne pārāk trokšņaini savā starpā komunicē.
Izdzeram alu, atpūtinam nedaudz ausis un kājas un sparīgi dodamies tālāk. Nākošā vieta, ko apmeklējam ir bārs “SunSet Bar”. Bārs diezgan patukšs, varbūt tāds iespaids rodas plašo telpu dēļ, nezinu, bet mūzika un cilvēki ir neuzkrītoši, alus cena 1,8Ls par 0,3l un esam ar šeit pastāvošo kārtību apmierināti. Dažādu iemeslu un apsvērumu dēļ, šeit arī beidzas mūsu šīs dienas klubu tūre, bāru četros no rīta slēdz un bārmenis paskubina kausu tukšot steidzīgāk.
Vai nu nu nojauta par to, ka vēl nav atklāta visa patiesība par notiekošo mūsu dzimtenes sirdī, vai vienkārša vēlme izklaidēties, vai varbūt tkai ziņkāre, ir iemesls, ka sestdienas naktī atkal tādā pašā sastāvā un bruņojumā atrodamies pie laimas pulksteņa, šoreiz, tiesa, vairāk iedzēruši. Taksometrs no “Spices” izmaksāja nieka 3 Ls un apņēmības pilni dodamies aplūkot jau zināmās un vēl nezināmās izklaides vietnes. Īpaši nekas nav mainījies “Roxy” kluba tuvumā, tie paši bomži, tādā pašā kondīcijā un skaitā arī kluba apmeklētāji. Par cik pulkstenis rāda ceturksni pāri trijiem naktī, manām, ka cilvēku ir krietni mazāk kā iepriekšējā dienā. Neko īpašu neieraugām, lielākā daļa izklaides iestāžu top slēgtas starp četriem un pieciem rītā, tvērts ir kāds krodziņš, bārs, protams, spēļu zāles. Nejauši uzduramies “Victoria Pub” angļu stilā ieturētam krodziņam. Vieta klusa, omulīga, kolēģis pat atsauc atmiņā kādu šīs vietas apmeklējumu, tiesa nosaukums esot bijis cits. Alus izvēle iepriecina , nav nekā, kas saistīts ar aldari vai vēl kādu populāru Latvijas alus marku, sejā atplaukst neviltots smaids, kad par diviem puslitra kausiem pildītiem ar gardu, putojošu importa alu bārmenis paprasa 4 ls. Par to arī ar bārmeni pajokojam, paņemam savu pirkumu un dodamies dziļāk bāra telpās. Izsakoties lakoniski, šī iestāde atstāj labu, pat patīkamu iespaidu, pieņemu, ka šis krodziņš ir krietni apmeklētāks nakts pirmajā pusē, taču šobrīd šeit atrodamies praktiski vieni, vēl blakus telpā uzturās pāris cilvēki un ik pa brīdim aci priecē kāda garām ejoša daiļā dzimuma pārstāve, kas šķiet ir arī apmeklētāja, bet iespējams arī, ka nē. Interjers vienkāršs bet gaumīgs, kā jau minēju, cenas un apkalpošana pat ļoti apmierinoša. Ar apņēmību šeit atgriezties, sakam paldies un veram ciet arī šīs iestādes durvis. Aust jau rīts, bet mūsu ceļi turpinās...
Turpinājumā apņēmāmies atgriezties jau minētajā “Salt'n'Pepper”, cerībā beidzot ieraudzīt dāmas uz galdiem un gavilējošus kungus tām visapkārt, taču, ka tavu neražu – nedaudz pāri četriem no rīta iestāde savas durvis ir vērusi ciet. Atkal paliekam bešā.
Tā kā Vecrīga agrās rīta stundās (runāju par laika posmu no 4 – 7 no rīta) ir praktiski izmirusi un ar cilvēcīgu krodziņu atrašanu, kas vēl savas durvis nav vēris ciet, vai nepiedāvā iespēju baudīt alu par astronomiskām cenām, tiek nolemts meklēt tuvāko ieskrietuvi, kur ar neveselīgu pārtiku (protams, runāju par hamburgeriem) aizsist savas māgas. Tāda iestāde tiek atrasta, tiek nolūkots galdiņš un gardu muti notiesāta kaudze ar hamburgeriem, frī kartupeļiem un tas viss noskalots ar rīta stundās tik gardo kolas glāzi. Kas ir interesanti – iestādē, kur ieturējām maltīti, kā pirmajā, tā otrajā naktī nospiedošā vairākumā ir tieši tūristi, kuru uzvedība brīžiem tiek piekoriģēta ar būdīga apsara laipniem vārdiem, citreiz arī ar maģisko zizli. Kamēr tiek ēsts, tikmēr var paklausīties, ko labu ir sadarījuši un ko grasās darīt mūsu ārzemju viesi.
Pēc kārtīgas ieturēšanās rodas apetīte arī uz alu. Tiek nolemts meklēt nākamo vietu, kur varētu padzerties dievīgu alu. Vēlams, nepārāk tālu no Laimas laikrāža.
Diemžēl mūsu cerības atrast kādu vēl atvērtu krogu samazinās ar katru noieto metru – visi ir vienkārši aizvērti un to apkalpojošais personāls jau sen devies mājās, apmierināt miega peles.
Pēc nepilnas stundas ceļojumiem pa Vecrīgas ieliņām, nonākam Laimas pulksteņa tuvumā (atkal) un nospriežam, ka varētu iešļūkt turpat esošajā “Groks Pub” krodziņā. Ak, tavu laimi! Redzu Brenguļu alus šiltīti pie letes! Tavu bēdu! Brengulis ir beidzies – pieejams tikai Aldara Zelta alus. Apvaicājoties nepārāk žirgtajam bārmenim par cenām saskārāmies ar divu dienu savdabīgu rekordu – puslitrs alus (Zelta) šeit maksā vien ... 4.25ls. Četri lati! Un, ticiet vai nē – krogā bija pulka cilvēku, kam šī cena šķita pieņemama, ņemot vērā, ka tie vēsā mierā to patērēja, čalojot savu draugu lokā. Tā kā mēs neesam tik bagāti un izslāpuši, lai šeit uzturētos vēl ilgāk, sapīkuši un pēc sejas izteiksmēm kā pēdējie lūzeri velkamies ārā, lai meklētu nākamo, cerams, lētāku vietu, kur atpūtināt kājas un veldzēt slāpes.
Tā kā laiks rādīja sesto rīta stundu, atmetām cerību atrast kādu lētu un tīkamu bārveidīgu vietu un sākām meklēt vienkāršas ieskrietuves, spēļu zāles un aizdomīgas kafejnīcas, kur pārspriest rīta izstaigātos ceļus.
“Double Caffee” kafejnīcām, kā kolēģis teicās, ir vienāds darba laiks visās to atrašanās vietās un es esot naivs cerot, ka tā nav, izrādījās klaji meli – ar pāris minūšu gājuma starpību atradām vienu prāvāku “Double Caffee” ieskrietuvi, kura bija vēl atvērta un kurā varētu pasēdēt. Kā izrādījās, darba laiks uz durvīm ir nepareizs un apsargs mūs laipni izvadīja pa durvīm tiklīdz mēs tās vispār atvērām un ar vienu kāju bijām iespērušies. Lieki piebilst, ka pārējās “Double Caffee” beidz darboties krietni pirms pusnakts iestāšanās...
Pēdējā rīta pietura bija “Klondaikas” spēļu zāle, kurā pamanījāmies ieskriet stundu pirms tās ciet vēršanas. Alus dzerams un par pieņemamu cenu – puslitrs “Cēsu Premium” alus maksāja vien nieka 1.8ls, kas tajā brīdī šķita kā padzerties par baltu velti. Pēc alus iztukšošanas mūsu Vecrīgas ekspedīcijas gaitas ir noslēgušās. Par izstaigāto esam apmierināti un priecīgi, ka tas noticis bez jebkādiem starpgadījumiem un bezjēgā notriektu naudu.
Noslēgumā vien gribētu piebilst, ka Vecrīgā patiešām ir ko darīt, ja ir izstrādāts kaut neliels, bet tomēr plāns, jo kā tas ir nojaušams, mūsu divu dienu gājums notika ar ļoti globālu mērķi – pabūt visur. Nākas gan secināt, ka pabijām ļoti mazā daļiņā no visām Vecrīgas izklaides vietām. Nekas, sīkāk tās pētīsim pavisam drīz, kad tās visas būs apzinātas, adreses piefiksētas un vakara (nakts, rīta) svarīgākie pasākumi būs atzīmēti mūsu piezīmju blociņos.
Raksta autori: zivs & Snuff
