›

zālīte 5

6 5

Vēlā vakar stundā, labi gribēdama, pavadīju savu trešdienas viesi uz tramvaja pieturu. Tramvajs ilgi nenāca, paliku gadīt ar viesi viņa transportu. Līdz ko tas atnāca, es pamāju ar rociņu un devos apakaļ uz saviem apartamentiem. Bet kas tad tas? Man jau pierastie urļiki bija kāpņutelpā jau pirmīt. Šoreiz tie bija divi. Kā es esmu viena, tā šie sasveicinās. Šoreiz ar sasveicinājās cik nu prata, kāpņu telpa smaržoja mazliet savādāk. Vienam urļikam rokās kas pazīstams - plastmasas pudele pildīta ar dūmiem. Mmmm…Kas tā par smaržu, kas man iecērtas nāsīs? Nē nē, tā nav cigarešu smaka, tas mums kas jautrāks - zālīte.