vilki3

Pelēkais vilks (latīņu: Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis)plēsējs. Pelēkais vilks ir dzīvnieks no pēdējā ledus laikmeta, tas bija sastopams jau pirms 300 000 gadiem, Latvijas teritoriju tas sāka apdzīvot tūlīt pēc ledus laikmeta. DNS pētījumi liecina, ka pelēkais vilks un suns (Canis lupus familiaris) nāk no vienas ģimenes, un suns tiek uzskatīts par vilka pasugu, lai gan par to joprojām tiek diskutēts. Pelēkajam vilkam ir ļoti daudz pasugu, apmēram 50, bet visas joprojām nav aprakstītas un izpētītas, to skaits mūsdienās joprojām ir mainīgs. Teritorijās, ko apdzīvo vilki, tie kļūst par galvenajiem plēsējiem. Lai arī pelēkais vilks nespēj tik viegli piemēroties vides izmaiņām kā koijots, tas dzīvo gan mežos, gan tuksnešos, gan kalnos, tundrā un taigā, stepēs un prērijās, pat apdzīvotu vietu tuvumā. Kādreiz vilki apdzīvoja visu Eirāziju un Ziemeļameriku, tomēr mūsdienās tā apdzīvotās teritorijas ir ļoti samazinājušās[1]. Cilvēkam nekad nav paticis dzīvot kaimiņos ar vilkiem, jo vilki mēdz uzbrukt mājlopiem un reizēm arī pašiem cilvēkiem, tādēļ tie vienmēr ir medīti un iznīcināti. Mūsdienās ir valstis, kurās vilki tiek saudzēti, ir valstis, kurās tos medī sporta dēļ, bet citur nomedīs ikvienu, kas šķērsos cilvēka ceļu.