Latvijā ir ļoti daudz vējdzirnavu, šeit ieskats daļā no tām. enjoy!
vējdzirnavas Latvijā4
32
0
Pastaru vējdzirnavas vienreizējas ar to, ka ir vienīgās Latvijā rekonstruētās holandiešu tipa dzirnavas ar grozāmo vējtveres mehānismu.
Āraišu vējdzirnavas. Dzirnavas celtas no apmesta laukakmeņu mūra, kura diametrs pie pamata ~11m, bet virsotnē ~6m. Celtnes augstums ~12m. Dzirnavas darbojušās līdz pat 1. pasaules karam. Atjaunotas 20.gs. 80.gados. Apmeklētāji var aplūkot restaurēto dzirnavu iekārtu un izsekot graudu tapšanai par miltiem.
Reklāma
Ķiru vējdzirnavas. Ķiru vējdzirnavas tiek darbinātas ar elektrību kopš 20.gs.30.gadiem. Tajās saglabājušies vēsturiskie mehānismi – miltu un putraimu gaņģi, kuri joprojām ir darba kārtībā un tiek izmantoti.
Vecpiebalgas novada "Vēveru" vējdzirnavas. Celtas ap 1880. gadu.
Pēterlauku vējdzirnavas. 1860.-1870.g. Arhitekta F.Šmita vadībā uzceltas holandiešu tipa vējdzirnavas - vienas no vislabāk mehanizētajām dzirnavām Latvijā, kas darbojās pat līdz 1950.gadam. Pāris gadus atpakaļ tur atradās pirmais baltijā "Vēja muzejs" , taču šobrīd dzirnavas ir izpostītas un pamestas.
Reklāma
Pasiekstes vējdzirnavas celtas 1895. gadā. Darbojušās līdz 20. gs. 60. gadu sākumam. Blakus vējdzirnavām atrodas senkapi.
Užavas vējdzirnavas.
Rožmalu vējdzirnavas.
Reklāma
Lizuma vējdzirnavas. Ēka celta 19.gs.pirmajā pusē. Astoņdesmitajos gados kopsaimniecība “Spars”, sadarbojoties ar mākslinieku Jāni Brekti, dzirnavas atjauno un iekārto izstāžu zāli. No 1992.gada vējdzirnavas ir mākslinieces Ilonas Brektes īpašums.
Degoles vējdzirnavas (1857) skatāmas no Tukuma - Jaunpils ceļa. Tās ar vēja spēku darbojušās līdz 1963. gadam un ir vienīgās tik labi saglabājušās neizpostītas vējdzirnavas Tukuma rajonā.