vampiri8

Vampīrs ir mitoloģijā vai folklorā sastopama mītiska būtne, kura izdzīvo, pārtiekot no asinīm. Folkloristiskos stāstos nemirstīgie vampīri bieži apciemo savus mīļotos, kā arī izraisa postu vai pat sēj nāvi apkārtnē, kurā tie dzīvoja, kad bija dzīvi. Šajos stāstos tie nēsā līķautus un bieži tiek aprakstīti, ka ir melnīgsnēji ar sārtu vai tumšu seju, kurš ir krasi atšķirīgs uzskats par vampīriem no tā, kas ir izplatīts mūsdienās. Kopš 19. gadsimta uzskata, ka tie ir bāli un miesās vāji tēli. Lai gan vampīriskie tēli ir sastopami daudzās kultūrās, termins vampīrs kļuva plaši pielietos tikai sākot ar 18. gadsimta sākumu, kad Rietumeiropā ienāca vampīru māņticība no reģioniem, kur jau pirms tam leģendas par tiem bija plaši izplatītas, kā, piemēram, no Austrumeiropas un Balkāniem,[1] lai gan vietējie tos dēvēja citos vārdos, piemēram, Grieķijā par vrykolakas, Rumānijā - strigoi. Līdz ar vampīru māņticības palielināšanos, Eiropā bija novērojamas masu histērijas un bija pat gadījumi, kad līķus uzdūra uz mietiem un cilvēki tika apsudzēti vampīrismā. Vampīrs lielākoties ir atdzīvojies miris cilvēks. Vampīriem bieži piedēvētas arī dažādas brīnumainas īpašības, piemēram, pārdabisks fiziskais spēks un ātrums, spēja pārvērsties par dzīvniekiem, ietekmēt laikapstākļus u.tml. Dažu tautu kultūrās vampīri attēloti arī kā dēmoni vai dzīvnieki (sikspārņi, suņi, zirnekļi u.c.). Vampīra tēls ir bieži izplatīts ne tikai folklorā, bet arī kino un literatūrā.
Viduslaiku mēra upuru kopējā kapā atrasts sievietes - vampīra skelets - 28.03.2009. 16:45 Arheologiem Itālijas pilsētā Venēcijā apsekojot kādu viduslaiku kopējo kapu, tajā atrasts sievietes skelets ar nelielu ķieģeli mutē, vēsta izdevums „New Scientist”. Pēc zinātnieku domām, tas liecina, ka cilvēki, kuri apbedīja šo sievieti, uzskatīja viņu par vampīru. Skelets tika atrasts mēra upuru apbedījuma vietā. Pētnieks Mateo Borini (Matteo Borrini) no Florences universitātes saista atradumu ar tautas ticējumu, ka vampīri izplata slimības, košļājot savu līķautu. Nelielam ķieģelim mutē vajadzētu to novērst.

Borini uzskata, ka viņa komandas atrastais skelets, visticamāk, ir pirmais šāda veida atradums, tādēļ tas tiks nodots kriminālistiem tālāku pētījumu veikšanai. Borini amerikāņu kolēģe Pīra Mūra – Džensena gan apgalvo, ka jau agrāk atradusi tamlīdzīgus skeletus Polijā, tādēļ, pat ņemot vērā atraduma nozīmīgumu, apgalvojums par to, ka tas ir pirmais zināmais vampīra skelets, neatbilst patiesībai.
Bez cieta priekšmeta ievietošanas par vampīru uzskatītā nelaiķa mutē vai zem zoda, viduslaikos bija izplatīti arī tādi pasākumi kā nelaiķa ķermeņa vai sirds caurduršana ar apses koka mietu, sirpja pielikšana pie mirušā kakla (lai, mēģinot piecelties, tas paliktu bez galvas) vai aprakšana ar seju uz leju.