saules sitēmas planētas14

Zeme - 3. planēta saules sitēmā zemei ir viens pavadonis, kas izveidojies marsa izmēra planētai ietriecoties zemē planētas veidošanās sākumos. Zeme ir vienīgā planēta, saules sistēmā, kur ūdens atrodas 3 agregātstāvokļos vienlaicīgi, 3/4 no zemes klāj okeāni un vienīgā uz kuras atrodama dzīvība, arī uz zemes novērojama vulkāniskā aktivitāte, zemes garozu kustība un pietiekami spēcīgs magnētiskais lauks, lai uz viņas netiktu norauta atmosfēra.

Marss - 4. planēta Sarkanā planēta, pa kuru uzņemtas daudz filmas, sarakstītas grāmatas par mazajiem zaļajiem cilvēciņiem. Marsa diametrs ir aptuveni 6000km, kas ir uz pusi mazāks nekā zemei, vidējā marsa temperatūra ir - 63 grādi, uz ekvatora dienā gaiss var iesilt līdz +30, naktī nokristies līdz -80, polos gaisa temperatūra nokrītās līdz pat -180 grādiem. Uz marsa ir atmosfēra, taču viņa ir stipri retinātāka spiediens 160 reizes zemāks nekā uz zemes. tas izskaidrojams ar to, ka marsam ir vājš elektromagnētiskais lauks, un atmosfēru patstāvīgi aizpūš saules vēji. ir zināms ka agrāk uz marsa pastāvējis šķidrs ūdens, patlaban tur atrasts ledus, ko no iztvaikošanas paglābj putekļu kārta. Uz Marsa sastopams lielākais vulkāns saules sistēmā - Olympus Moons augstums 27 km un lielākais kanjons 4000km garumā un līdz pat 7km dziļumā. Uz marsa periodiski notiek smilšu vētras, kas reizēm nosedz visu planētu ar putekļu mākoni, kas ieilgs vairākus mēnešus. Marsam ir divi pavadoņi - Foboss un Deimoss

Jupiters - 5.planēta - vislielākā planēta saules sistēmā viņa massa ir 2,5 reizes lielāka nekā visu planētu massa kopumā. Jupiters ir gāzes milzis, attiecīgi viņam nav cietas virsmas. Jupiters pazīstams ar savu Lielo Sarkano Plankumu, kas ir lielākā un ilgstošākā vētra saules sistēmā, kas pastāv jau vairāk kā 300 gadus un kurā mierīgi var ievietot 3 zemes. Vēja ātrums uz Jupitera spēj pārniegt 600km/h Vētru stirpums un ilgums izskaidrojams ar to, ka Jupiteram nav ciets virsmas, kas sabremzētu vēju, tā temperatūra ir ap -130 grādiem. No Jupitera nāk spēcīgs radioaktīvais starojums, tam ir 4 pavadoņi - Io, Europa, Ganymade un Callisto. Starp Marsu un Jupiteru atrodas asteroidu josla, no kura, ja jupiteram nebūtu tik spēcīga gravitāte, iespējams, būtu izveidojusies planēta.

Saturns, 6. planēta , diametrs ir 8,5reizes lielāks nekā Zemei, atrodas 10AU attālumā no saules, slavens ar saviem asteroīdu gredzeniem. Saturns arī ir Gāzes milzis, ar mazu akmeņainu kodolu. Uz Saturna vēja ātrums spēj sasniegt 1800km/h kas ir 3X vairāk nekā uz Jupitera (cilvēkam uz Jupitera šāds vējš jau noplēstu audus no kauliem.) Saturnam gredzenos ir atklāti aptuveni 200 pavadoņi, no kuriem tikai 63 ir patstāvīgās orbitās, lielākais ir Titāns, kas ir otrs lielākais pavadosnis (1. vieta Ganymeda ) saules sistēmā un vienīgais uz kura ir novērota atmosfēra. Interesantākais kas piemīt saturnam ir viņa Ziemeļpolā esošā ģeometriski precīzā 6stūru vētra

Urāns - 7. planēta, aukstākā planēta saules sistēmā, arī pieskaitāma gāzes planētām bez cietas virsmas. atrodas 20 AU attālumā no saules 4X lielāks par zemi, vēja ātrums uz Urāna sasniedz 900km/h,zemākā reģistrētā temperatūra ir 49K tb -224 grādi Urānam ir zināmi 27 pavadoņi, no kuriem ievērojamākie ir Miranda, Ariel, Umbriel, Titania un Oberon.

Neptūns - pēdējā planētā saules sistēmā, atrodas 30 AU attālumā no saules, 3,8x lielāks par Zemi. Neptūnam ir vis spēcīgākie vēji, kas spēj sasniegt un noturēties līdz pat 2100 km/h, temperatūra uz planētas ir -218 grādi taču planētas centrā ir 5000 grādu karsts. Neptūns arī ir gāzes planēta, un uz viņa atrodams Lielais Melņais Plankums, ko var salīdzināt ar Jupitera Lielo Sarkano Plankumu. Neptūnam ir 13 zināmie pavadoņi, no kuriem lielākais ir Tritons, kas ir arī vienīgais, kura massa atļauj ieņemt sfērisku formu. Tritons sastāda 99,5 % massas no visiem Neptūna orbītā esošajiem ķermeņiem pie kam ir arī visaukstākais ķermenis mūsu saules sistēmā - 235 grādi