par Princesēm36

Katra meitene esot Princese...Vai Tu esi kādreiz gribējusi tāda būt? Tā tipiskā – kā Princese Zeltīte, kā tās mazās, mīlīgās, kaprīzās, kas nekad mūžā nav neko izdarījušas pašas ar saviem maziņajiem, baltajiem pirkstiņiem? Lai cik neatkarīga un pastāvīga nebūtu mūsdienu Princese, kas visu ir sasniegusi pati saviem spēkiem, katrai Supermeitenei taču ir dienas, kad gribās iedomāties smukās kleitas, rokoko burvību, pasteļtoņu ūdenskrāsas, skaistas frizūras...tā vienkārši un skaisti...bez filozofijām par vīriešu dominati, par dzīvi zelta būrīti, par dumjām smukmantiņām! Toreiz sievieti uztvēra kā dārgakmeni, kā Getsbijs Deiziju, Princese varēja atļauties būt nevarīga, vāja, dumja, viņai pat bija tādai jābūt un nejau tapēc ka tā ir vieglāk, tapēc, ka vienkārši tā dažreiz gribās, dažreiz tas ir skaisti...šodien mēs esam visu izkarojušas, visu izcīnījušas un visu pierādījušas, uzvarējušas vīriešus un valdam pār pasauli un kaut kā kaut kur trūkst...kaut kā ir par daudz...vajag ieelpot...vajag nedaudz svaiga gaisa...vajag iziet ārā, lai mana mīļā Rīga mani samīļo, aizved līdz parkam netālu no vecpilsētas, apsēdina uz tā Soliņa pie tā Vītola un viņš man iečukst ausī - Princeses ir arī šodien, arī šodien varbūt vienkārši skaisti, arī es esmu Princese, arī manas mazās, baltās rociņas nav domātas nekam citam kā skaistumam...