Mans pirmais raksts, cerams, kad patiks, jauku piekdienu. (:
Parasti savas emocijas izsaku ar dziesmu palīdzību, šodien es rakstīšu....
Es skatos apkārt un redzu daudz cilvēku, kuri sevi novērtē par zemu. Redzu nelaimīgas mīlestības, sāpes, ciešanas un pats ļaunākais vienaldzību. Mēs izliekamies, ka mums vienalga, ka nesāp.... Bet patiesībā iekšēji brūkam, jo vēlamies būt laimīgi, tikai jau atkal tiekam rupji sakot piekāsti. Mēs slēpjam savas patiesās emocijas, lai netiktu sāpināti.... Mēs nesakām ko domājam, lai neatšķirtos un reizēm ir tikai kāds neliels daudzums cilvēku, kuriem vienalga.. Jā jau atkal vienalga.. UN patiesībā šīs bailes un šī vienaldzība.. Tās ir sekas, pēc sāpēm un pat izjustas vientulības... reizēm tikai mēs atklājamies cilvēkiem, bet tad tiekam sāpināti un dziļi solāmies vairs neticēt meliem, Vairs nelaist sev nevienu klāt. UN tad pēc kāda laika mēs aptveram, ka viss kas ir noticis ir stiprinājis tevi, bet tajā pašā laikā attālinājis no tā ko vēlamies viss vairāk. - NO laimes..
Ir sāpīgi ja tu aptver ka vairs nespēj atklāties, ka vairs nespēj izrādīt vai pateikt ko jūti, tikai tādēļ ka esi jau piedzīvojis daudz sāpju... UN nevēlies atkal izjust šīs mokas, kas patiesībā tevi iznīcina, iznīcina tavu būtību.. Jā dažreiz jau vieglāk pateikt ka tev vienalga.. Izlikties ka viss ir kartībā. UN smaidīt Tad kad patiesībā valdi asaras.. Cilvēki ar laiku ir iemācījušies izlikties, arī es esmu to darījusi.. Smaidījusi kad licies ka ļaunāk vairs tik tiešām nevar būt. un ir bijuši tikai daži kas spēja pateikt ka neesmu laimīga, ka brūku...
Bet tas jau ir par vēlu, un patiesībā bez tiem diviem vai trijiem cilvēkiem.. Es nezinu kas būtu bijis ja nebūtu viņu, un tagad es saprotu vai mums maz ir kādi mums tik svarīgi cilvēki, kas tev pados roku un palīdzēs piecelties un atgūt ticību kad esi atkal nokritis un sasities.. Vai maz mēs spējam aizmirst sāpes un dzīvot tālāk? Vai vienmēr paliks šī mazā brūce.. kura nekad nesadzīs un katru reizi dos par sevi ziņu? Vai maz ir iespējams tikt pāri pa visam? vai tikai tad kad ir jau atkal saprasts ko vēlies.. un nespēj to dabūt tikai savas norobežotas sirds vai slēpto emociju dēļ? VAi maz cilvēks kādreiz spēj būt laimīgs tā īsti neatceros iepriekšējās sāpes un aizmirstot bailes atkal palikt vienam?
super, man patika!