Šķirnes raksturojums- krievu toiterjers ir viens no „toy” šķirnes suņiem, tā ir ļoti neparasta izskata suņu šķirne, viena no vismazākajām šķirnēm pasaulēm. Suņi var būt gan garspalvaini, gan īsspalvaini. Īsspalvainais tojterjers atgādina miniatūru stirniņu - tam ir garas kājas, spēcīgs ķermenis, garš kakls un maza galviņa ar lielām, stāvošām trīsstūra formas ausīm, mazu purniņu un gudrām, platām acīm. Garspalvainais krievu tojterjers, saukts arī par Maskavas garspalvaino tojterjeru, ir īsspalvainā tojterjera kopija, un to vienīgā atšķirība ir garspalvainās varietātes bagātīgi apmatotās ausis. Kad jūs šo sunīti pamanīsiet, jūs būsiet ļoti pārsteigti, mazais suņa ķermenītis ir klāts ar īsu spalvu un milzīgās, apmatotās ausis suni padara līdzīgu taurenim. Jūs nekad nebūsiet redzējis neko tamlīdzīgu. Abas šķirnes varietātes var tikt krustotas savā starpā un vienā metienā būs gan garspalvaini, gan īsspalvaini kucēni. Īsspalvaino tojterjeru pāris var radīt garspalvainus pēcnācējus (kā tas ir bijis jau kopš šķirnes rašanās brīža), taču garspalvaino suņu krustošanas rezultātā nekad nepiedzims īsspalvaini kucēni. Krievu tojterjera izstāžu tipa suņiem populārākās apmatojuma krāsa ir melns ar brūnu, sarkana (visos krasas toņos) un sabuļa krāsa gan īsspalvainajiem, gan garspalvainajiem suņiem. Ļoti liels retums, īpaši garspalvaino suņu starpā, ir krāsojums- brūns ar gaišākām atzīmēm un zils ar gaišākām atzīmēm. Pieļauj (taču nav vēlams) baltas krāsas atzīmes uz krūtīm un kāju pirkstiem, kā arī dzīvnieks drīkst būt pilnīgi vienkrāsains - melns, zils vai brūns, taču ne ruds. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka rudas krāsas suns būs nekvalitatīvs, taču krāsas dēļ tas nevarēs piedalīties izstādēs. Baltas krāsas suņi tiek diskvalificēti. Tojterjeram ir maza galva, un mazs deguns melnā krāsā vai krāsā, kas atbilst apmatojuma krāsojumam. Piere ir diezgan augsta, taču nav pārāk plata, vaigu kaulu platums nedrīkst pārsniegt pieres augstumu. Purna daļa ir nedaudz ieslīpa, un nepārsniedz pieres daļas garumu. Lūpas ir plānas, mazas un cieši sakļautas tumšā vai atbilstošā suņa apmatojumam krāsā. Zobi ir mazi un balti, sakļaujas šķērveida sakodienā, 6 priekšzobi augšžoklī un apakšžoklī būtu vēlami. Acis ir diezgan lielas, apaļas, tumšas, nedaudz izvirzītas uz āru, novietotas vidēji tālu viena otras. Acu plakstiņi ir tumši, cieši sakļauti. Kakls ir slīps, garš, augsts, nedaudz ieliekts. Krūtis ir dziļas, ne pārāk platas, radot ovālu formu. Aste tiek nogriezta, atstājot tikai 2-3 astes skriemeļus un tiek turēta augstu pacelta. Valstīs, kurās astes apgriešana ir aizliegta, tā var tikt atstāta dabīgajā garumā, sunim tā jātur nedaudz augstāk par muguras līniju un vēlams ieliekti.
Temperaments- tojterjers būs mīlošs, inteliģents un uzticams draugs jums un jūsu ģimenei. Jūs iemīlēsiet šo mazo sunīti jau kopš iegādes brīža, un vienīgā problēma, ko viņš jums sagādās- tas liks jums vēlēties vēl vienu toiterjeru. Kustīgs, izturīgs, bezbailīgs, līdz nāvei uzticīgs savam saimniekam- tieši tā krievu tojterjeru īpašnieki apraksta savus mīluļus. Mazs, elegants suns, ar izteikti garām kājām, un kvadrātveidīgu ķermeņa uzbūvi, aktīvs, ļoti dzīvespriecīgs, nebūt nav kautrīgs vai ļauns. Suņi ir viegli apmācāmi, tādēļ būtu vēlams sākt vispārējo paklausības apmācību jau no agra kucēnu vecuma. Krievu toiterjeriem ļoti patīk piedalīties adžilitī sacensībās, tie ir lieliski kompanjoni visās jūsu gaitās, un pateicoties to mazajam izmēram- jūs savu toiterjeru varat ņemt līdzi jebkur kur ejat. Sunim patiks piedalīties visur, kur piedalās viņa saimnieks.
Augstums (skaustā)- 20-26 cm
Svars- 1.3-2.7 kg
Veselības problēmas- nav
Turēšanas apstākļi- krievu tojterjeri ir ļoti piemēroti dzīvei dzīvoklī
Treniņi- Jums noteikti radīsies vēlme šos miniatūros suņus visur nēsāt uz rokām, taču regulāras pastaigas un izskraidīšanās sunim nāks tikai par labu. Pastaigas laikā vēlams sunim uzlikt pavadu, un nedomājiet, ka mazam sunim vajag mazu fizisko slodzi, tas tāpat kā visi suņi visvairāk mīl skraidīt brīvā dabā un rotaļāties ar saimnieku.
Kopšana- maigajiem, īsspalvainajiem suņiem apmatojums iknedēļu jāizsukā ar birsti vai jānoslauka ar mitru drāniņu. Garspalvainie suņi jākopj ikdienas, izsukājot tos ar matu birsti. Vannojiet suni reizi mēnesi, uzmanot, lai lielajās ausīs netiek ūdens. Regulāri pārbaudiet, vai austiņas nav iekaisušas, iztīriet tās, un regulāri apgrieziet suņa nadziņus.
Šķirnes vēsture- 20.gs sākumā angļu tojterjers bija viena no vispopulārākajām dekoratīvajām suņu šķirnēm Krievijā, taču periodā no 1930.gada līdz 1950.gadam suņu imports tika pilnīgi apturēts un tojterjeru skaits Krievijā sasniedza kritisko līmeni. Tikai ap 50to gadu beigām pateicoties Krievijas suņu audzētājiem, šķirne sāka atkal atdzimt. Praktiski visi suņi, kuri tika toreiz pāroti bija bez jebkādiem šķirnes dokumentiem, daudzi no viņiem pat nebija tīršķirnes. Standarts, ko uzstādīja Krievijas suņu audzētāji daudzos aspektos ļoti būtiski atšķīrās no Anglijas tojterjeru standarta. No šī brīža Krievijas toiterjeru audzēšana turpinājās pēc nacionālajiem standartiem. 1958.gada 12.oktobrī divu īsspalvaino toiterjeru pārošanas rezultātā (vienam no kuriem bija nedaudz garāks apmatojums) piedzima kucēns ar iespaidīgu apmatojumu uz ausīm un elkoņiem. Tika nolemts saglabāt šo raksturīgo iezīmi šķirnē. Kucēnam pieaugot viņš tika sapārots ar tojterjera kuci, kurai arī bija nedaudz garāks apmatojums- tā radās tojterjeru garspalvainā varietāte. Suņi tika nosaukti par Maskavas garspalvainajiem tojterjeriem. Suņu audzētāja no Maskavas Jevgēnija Fomiņična Žarova ir devusi būtisku ieguldījumu šķirnes attīstībā. Garais izolācijas periods un specifiskais selekcijas process ir radījis jaunu suņu šķirni- 2 tipu krievu toiterjeru- garspalvaino un īsspalvaino.
