Kurš gan vasarā spēj atteikties no mutē kūstoša, vēsa
saldējuma? Tāda droši vien neviena nav.
Saldējums visticamāk atvests no Eiropas uz Ķīnu. Paši pirmie nostāsti par
saldējumu attiecas uz imperatora Nerona laiku, kurš pavēlēja, lai viņam atnes
kalnu ledu ar augļu piedevām. Savukārt imperatoram Tangam bija sava metode, kā
pagatavot maisījumu no ledus un piena.
Kāda leģenda vēsta, ka Marko Polo no sava ceļojuma uz Austrumiem atveda
saldumu recepti – garduma atdzesēšanai izmantoja ne tikai sniegu, bet arī
salpetri. Kopš tā laika šerbetam līdzīgs ēdiens vienmēr bija aristokrātu
ēdienkartē. Tad arī saldējums nonāca intrigu centrā – pavāri glabāja recepti
lielā noslēpumā, bet nekompetentiem to ražošana bija liels brīnums. Saldējumu
parasti gatavo no piena, krējuma, sviesta, cukura, kam pievienotas aromātiskas
garšvielas. Diemžēl saldējums ir kalorijām bagāts produkts, daži veidi satur 20
procentus tauku un 20 procentus ogļhidrātu. Saldējumi mēdz būt fasēti gan vafeļu
glāzītēs, plastmasas trauciņos, gan veidoti kā pildījums starp diviem biskvīta
cepumiem vai ar glazūru. Bieži vien saldējumu rotā ar augļu gabaliņiem, ogām,
šokolādi, pārlej ar sīrupu vai mērci, pārkaisa ar riekstiem vai šokolādi.
Vasaras tveicē ar labpatiku gribas nobaudīt saldējuma kokteili. Protams,
saldējumu var pagatavot arī mājas apstākļos. To nav grūti izdarīt, bet, lai
iegūtu garantētu rezultātu, vajadzīga saldējuma mašīna. Piemēram, var pagatavot
mazkaloriju jogurta saldējumu. Var izvēlēties jebkurus augļus un salikt tos
blenderī. Lai pagatavotu zemeņu jogurta saldējumu, var sajaukt 200 g zemeņu, 100
g cukura un tējkaroti citronu sulas. Jāpārlej masa bļodā un jāsajauc ar 500 g
jogurta. Jāielej sagatavotie produkti saldējamā mašīnā un jāpagatavo pēc
instrukcijas. Tad jāievieto saldētavā
