Par kanēli mēs saucam kanēļkoka brūno mizu, kura ir pieejama gan kā sagriezti cauruļveida gabaliņi, gan smalks, brūns pulveris. Kanēlis ir bijis zināms jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras, Senajā Ēģiptē to lietoja ne tikai garšas uzlabošanai un to laiku medicīnā, bet izmantoja arī balzamēšanas procesā, turklāt tā nozīmīgumu senajā pasaulē apliecina tas, ka kanēlis ir bijis daudzkārt vērtīgāks par zeltu.
Kanēļa svarīgākā sastāvdaļa ir ēteriskā eļļa, kurai tad arī piemīt pozitīvā iedarbība uz veselību. Galvenās ēteriskās eļļas sastāvdaļas ir kanēļaldehīds, kanēļspirts un to dažādi atvasinājumi.
Kanēļaldehīdam piemīt ietekme uz asiņu sastāvā esošajiem trombocītiem, kas piedalās asiņu sarecēšanas procesā. Dažādu faktoru iedarbības rezultātā var notikt pastiprināta trombocītu salipšana, līdz ar to tiek traucēta normāla asinsrite, savukārt kanēlī esošais kanēļaldehīds palīdz pasargāt cilvēka organismu no pastiprinātas trombocītu salipšanas. Tas tiek nodrošināts ar šāda mehānisma palīdzību: tiek kavēta taukskābes arahidonskābes, kam piemīt iekaisumu izraisoša darbība, atbrīvošanās no trombocītu membrānām, un samazinās iekaisuma procesā iesaistītās vielas tromboksāna A2 veidošanās. Tā kā samazinās arahidonskābes atbrīvošanās no šūnu membrānām, tad kanēļa aktīvās vielas zināmā mērā var uzskatīt par vielām ar pretiekaisuma darbību.
Kanēļa ēteriskajā eļļā esošās vielas aptur dažādu mikroorganismu (baktēriju un sēnīšu) augšanu, līdz ar to tām piemīt antibakteriāla iedarbība. Laboratoriskajos pētījumos ir pierādīts, ka infekcijas, kuras izraisījušas sēnītes, kas jau bija kļuvušas nejutīgas pret dažām visplašāk lietotajām ķīmiskajām zāļu vielām, varēja efektīvi izārstēt ar kanēļa ekstraktu.
Pateicoties kanēļa pretmikrobu īpašībām, to var izmantot arī kā konservantu dažādu pārtikas produktu sagatavošanas procesā, kas ēdienam piešķir savdabīgu, īpatnēju un patīkamu aromātu un garšu.
Kanēļa aktīvās vielas stimulē insulīna receptorus un paaugstina šūnu spēju izmantot glikozi, līdz ar to tās līmenis asinīs samazinās, šīs iedarbības dēļ aktīvi tiek veikti dažādi pētījumi, lai izpētītu kā kanēli varētu izmantot cilvēki ar otrā tipa cukura diabētu (cik bieži, cik lielā daudzumā, lai nekaitētu savai veselībai).
Uzskata, ka kanēļa patīkamā smarža spēj uzlabot smadzeņu darbību, cilvēks kļūst možāks, palielinās darbaspējas, uzlabojas atmiņa, taču arī šajā sfērā vēl ir jāveic nopietni papildus pētījumi, jo, iespējams, ka tie palīdzēs rast risinājumus garīgajām problēmām, ar kurām bieži nākas saskarties gados vecākiem cilvēkiem.
Turklāt kanēlis ir lielisks minarālvielas mangāna, šķiedrvielu, dzelzs un kalcija avots uzturā. Kalcijs un šķiedrvielas spēj saistīties ar žults sāļiem, lai tos izvadītu no organisma. Tādējādi šķiedrvielas palīdz pasargāt resnās zarnas šūnas no bojājumiem, kurus izraisa žults sāļi. Šo procesu laikā tiek sašķelts arī holesterīns, tādēļ samazinās tā līmenis asinīs, kas aizkavē aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību rašanos.
iešu uz virtuvi uztaisīt kanēļmaizītes!!