Agrākos laikos, pirms 18.gs. Japānā bija stingri aizliegts sievietēm izklaidēt vīriešu sabiedrību, tieši šī iemesla dēļ geišas sākotnēji bija vīrieši, kas izklaidēja sanākušo publiku, paralēli uzstājoties ar mākslinieciskiem priekšnesumiem. Sākot no 18.gs. parādās pirmās geišas sievietes. Ir dzirdētas dažāda versijas kā parādījās geišas un kādam nolūkam, bet viens no ticamākajiem ir- kāda brīvo mākslinieču grupa pārņēma prostitūtu biznesu, piedāvājot saturiski kvalitatīvākus dziesmu un deju programmas vīriešu pasākumos. Ap 19.gs nabadzīgākie japāņi pārdeva savas meitas geišu mājām jau 5-6 gadu vecumā un turpmākos 10 gadu viņas tika apmācītas geišas arodam, taču mūsdienas meitenes uz šo skolu dodas tikai pēc pamatskolas beigšanas lai pēc vairākiem gadiem kļūtu par geišu, taču tikai neliels procents no studentēm kļūst par sekmīgām geišām. Ar ko geišas nodarbojas?
Šajā skolā meitenēm māca japāņu mākslu, mūziku, dziedāšanu, dejošanu, māca vadīt tējas ceremonijas, samisena spēli (samisens- japāņu mūzikas instruments ar 3 stīgām, to spēlē ar plektru, kas veidota no ziloņkaula) . Geišas mācījās spēlēt arī citus instrumentus kā- cucumi (maza bundziņas) tās tur uz pleca un spēlē ar roku, okava ( lielākas bundziņas) tās atbalsta uz ciskas, taiko ( vislielākās bungas) šīs jau tiek noliktas uz palikņa un spēlētas ar vālītēm, fue (flauta) un koto (japāņu tradicionālais mūzikas instruments ar trīspadsmit stīgām No visām geišu mākslām deja ir visiecienītākā. Dejas skola ir izveidojusies no kabuki teātra. Dejas laikā sejai ir jābūt pavisam neizteiksmīgai, it kā atdarinot teātra masku. Parasti deja ir vesels stāsts, kurš tad ar geišu palīdzību tiek izstāstīts. Geišas zina ļoti daudz un dažādu dziesmu veidus, no kurām visizplatītākās ir balādes. Balādes ir gari gabali no kabuki teātriem, kuros tiek izstāstīts kāds notikums. Otrs populārākais ir muzikālie dzejoļi. Tiem vairs nav tik nopietns saturs kā balādēm - tas ir vienkāršs, īss dzejolis, kuru dzied. Dziedāšanas īpatnība ir tāda, ka tradicionālajā japāņu dziedāšanā ir daudz trallināšanas un dziedāts tiek dziļi rīklē, skaņa nāk no deguna nevis mutes.. kas ir interesanti, tad Rietumniekiem šī dziedāšana atgādina kaķu ņaudēšanu, bet domājams, ka tas tikai tādēļ, ka viņi nav pieraduši pie šāda muzikālā izpildījuma. Geišu tēls.
Tas, kā geišas izskatās vizuāli nevienam nav noslēpums. Visi uzreiz acu priekšā redz trauslu japāņu sievieti tērptu smalki darinātā kimono ar sarežģīti veidotu frizūru, sarkanām lūpām un koka kurpītēm, bet īstenībā, tas viss nemaz nav tik vienkārši. Geišu ģērbšanās laiks ir vairākas stundas un ir ļoti sarežģīts process. Geišas matu sakārtojums ir kā nevainojami sašķelts persiks, grims sarežģīts kā krustvārdu mīkla un apģērbs kā tikko izplaucis lotosa zieds.
Geišu frizūrās ir ievīti brīnumaini ziedi, skaisti rotājumi un krāsaini lakatiņi, tomēr sprādzes geišas atļaujas likt tikai tad ja ir jāvada tējas ceremonija. Lai saglabātu šo brīnišķo frizūru geišas guļ uz īpašiem spilveniem, kas atbalsta tikai kakla daļu. Geišas grimā uzsvars ir uz melnajām līnijām apkārt acīm, jo tās ļoti kontrastē ar balto seju un spilgti sarkanām lūpām. Uzliekot balto grimu, nenokrāsotu atstāj vien trīsstūri uz kakla, kas iekvēlina un sajūsmina Japānas vīriešus. Japāņi uzskata, ka tieši kakls ir visskaistākā un erotiskākā ķermeņa daļa, tāpēc arī kimono aizmugurē ir tik liels kakla izgriezums. Par nevainību.
No izvirtības ir arī savs labums — nevainības zaudēšana tiek atalgota ar aizspriedumu zaudēšanu. Tā esot teicis franču filozofs Denī Didro.
Geišas nevainību sauc par midzuagi, un par to tiek rīkotas izsoles. Tāpēc nevainīgo geišu iegūst vīrietis, kurš samaksā vislielāko naudas summu, vienlaikus kļūstot par šīs geišas midzuages aizbildni. Tas gan viņam nedod nekādas tiesības, un par savu samaksāto naudu viņš neko vairāk par vienu nakti neiegūst. Midzuages izsolītāja piedāvā vīriešiem sacensties. Tiek saceptas speciālas kūciņas Ekubo. Tās darina no rīsiem, un kūciņām vidū ir sarkans dekorējums. Tad geiša šīs kūciņas dāvina katram vīrietim, kurš, viņasprāt, ir ieinteresēts viņas midzuagē. Geišas veicina tūrismu.
Arī geišas liek savu daļu valsts tūrisma attīstībā. Šā gada vasarā geišas rīkoja īpašu konferenci Japānas pilsētā Čikumā. Konferences laikā geišās iepazīstinājušas ar sevi un savu arodu, stāstījušas konferences apmeklētājiem ar ko nodarbojas, izklāstījušas sava darba specifiku un izklāstīja tūristu iespējas attiecībā uz geišām.
