gari par nāvi... :crazy:12

Nāve - organisma dzīvības izbeigšanās, t.i., šūnu biol. procesu neatgriezeniska pārtraušanās un olbv. sairšana; neizbēgams jebkura organisma individuālās eksistences beiguposms. Tā ir likumsakarīga parādība, ko sagatavo visa organisma individuālās attiecības (ontoģenēzes) gaita. Dzīvība un nāve ir dialektiski saistītas. Ikviena ķermeņa šūna dzīves gaitā pakļauta patstāvīgām pārmaiņām, kas pamazām pavājina tās darbību. Sintēzes un atjaunošanās procesi vecumā atpaliek no noārdīšanās un novecošanas procesiem, līdz beidzot vairs nevar nodrošināt normālas dzīvības norises. Šāda fizioloģiska jeb dabiska nāve, kas iestājas fiziol. novecošanas dē, sastopama retio. Cilvēki parasti mirst pataloģiskā jeb pāragrā nāvē, ko rada slimības, vai dzīvībai svarīgu orgānu (smadzeņu, sirds, plaušu, aknu) bojājumi. Cilvēku nāves cēlonis pat lielā vecumā bieži vien ir sirds slimības, plaušu karsoņi, inf. u.c. slimības. Nāvei iestājoties zūd samaņa, izbeidzas sirds darbība, elpošana, nav refleksu. Periodu no šo funkciju izbeigšanās līdz olbv. sabrukšanas sākumam (5-8min.) sauc par klīnisko nāvi. Tā ir atgriezenisks process, jo vairākums orgānu un audu vēl joprojām ir dzīvi un spēj veikt visas nepieciešamās funkcijas, tajos notiek pašatjaunošanās process. Šajā periodā, lietojot notiektas metodes ir iespēja organisma atdzīvināšana. Pēc klīniskās nāves iestājas bioloģiskā nāve, kad izbeidzas normāla vielmaiņa, sākas audu pašsagremošanās (autolīze) un sairšana. Bioloģiskā nāve ir neatgriezenisks process. Orgāni iet bojā noteiktā secībā - vispirms galvas smadzeņu garozas šūnas, mazliet vēlāk citu CSN daļu šūnas. Pēc tam iet bojā zarnu epitēlija, plaušu, aknu šūnas uttt. Sirds savu dzīvotspēju spēj saglabāt līdz 24h , bet daudzi perifēriskie orgāni - vairākas diennaktis. Sakarā ar to, ka bioloģiskā nāve ir ilgstošs process, iespējama orgānu atdalīšanās no līķa un to dzīvības dzīvības funkciju uzturešana ārpus organisma....