Datorspēles un datoru kā komunikācijas līdzekli nevar izraut no bērna dzīves. Uz laika pavadīšanu pie datora ir jāraugās kontekstā ar katra individuālā bērna dzīvesveidu. Tas, kas palīdz noturēties cilvēkam uz ceļa, ir pavisam primitīvs, vienkāršs jautājums, ko mūsu sabiedrībā cilvēki vairs nenopūlas sev uzdot, vai tas ir normāli, ar ko nodarbojas mans bērns?
Ja bērns, neatkarīgi no vecuma, mācās, sporto, atpūšas svaigā gaisā, tiekas ar draugiem, iet uz kino un dzimšanas dienām, lasa grāmatas, kopj savu ķermeni, interesējas par drēbēm, ceļo, apmeklē pasākumus, dažreiz uzspēlē spēles ar vecākiem, dažreiz kaut ko padara, dažreiz vienkārši pamuļķojas un paguļ un dažreiz arī spēlē datorspēles, tad mans bērns ir kāds? Nu, normāls!
Bet, ja es, māte, pamanu, ka manam bērnam patīk sēdēt pie datora arvien vairāk, vairāk un vairāk un ka viņam vairs nekas pārāk neinteresē, ka viņš ārā tikpat kā neiet, atnāk mājās, nomet skolas somu un metas pie datora, pat aizmirst paēst, viņu neinteresē citas spēles, viņš vairs nesazvanās ar draugiem, viņa sekmes pasliktinās, mājas pienākumus viņš nepilda, istabu nekopj, drēbes nemazgā un pat dušā vairs neiet, tad mans bērns ir kāds? Pazaudējies.
Patiesībā nevis bērns ir pazaudējies, bet tēvs ar māti ir pazaudējušies, viņi šīs pārvērtības bērnā nav pamanījuši, viņiem savs bērns nav šķitis interesants un viņi nav nodarbojušies ar audzināšanu.
Ja bērns, neatkarīgi no vecuma, mācās, sporto, atpūšas svaigā gaisā, tiekas ar draugiem, iet uz kino un dzimšanas dienām, lasa grāmatas, kopj savu ķermeni, interesējas par drēbēm, ceļo, apmeklē pasākumus, dažreiz uzspēlē spēles ar vecākiem, dažreiz kaut ko padara, dažreiz vienkārši pamuļķojas un paguļ un dažreiz arī spēlē datorspēles, tad mans bērns ir kāds? Nu, normāls!
Bet, ja es, māte, pamanu, ka manam bērnam patīk sēdēt pie datora arvien vairāk, vairāk un vairāk un ka viņam vairs nekas pārāk neinteresē, ka viņš ārā tikpat kā neiet, atnāk mājās, nomet skolas somu un metas pie datora, pat aizmirst paēst, viņu neinteresē citas spēles, viņš vairs nesazvanās ar draugiem, viņa sekmes pasliktinās, mājas pienākumus viņš nepilda, istabu nekopj, drēbes nemazgā un pat dušā vairs neiet, tad mans bērns ir kāds? Pazaudējies.
Patiesībā nevis bērns ir pazaudējies, bet tēvs ar māti ir pazaudējušies, viņi šīs pārvērtības bērnā nav pamanījuši, viņiem savs bērns nav šķitis interesants un viņi nav nodarbojušies ar audzināšanu.
