Astoņkājis ir arī liels viltnieks. Lai viņu nepamanītu haizivs, viņš iekārtojas uz grunts, nekustīgi guļ un maina krāsu atbilstoši apkārtnei. Tā viņam izdodas palikt nepamnītam.
Pēc nārsta astoņkāju mātīte tik ļoti baidās no tā, ka viņas iznērstās olas varētu aprīt kāds cits dzīvnieks, ka nepamet tās ne mirkli līdz pat izšķilšanās brīdim. Astoņkāju mātīte piekarina olas pie savas alas griestiem. Ar taustekļiem viņa sargā olas no zivīm, kas šaudās visapkārt, un pastāvīgi tās mazgā un skalo. Kad izšķiļas mazuļi, astoņkāju mātītei vairs nemaz nav spēka. Viņa zaudējusi pusi no sava svara. Viņa paliek alā un drīz vien nomirst. Šī varonīgā māmiņa neredz savus bērnus izaugam. Gudri ir ne tikai cilvēki.
Aastoņkājim piemīt apbrīnojamas spējas mācīties. Ieslodzīts akvārijā zem ūdens, astoņkājis, kura taustekļu izpletums ir 2 m, mēģina izspraukt pa 8 cm platu atveri. Varētu domāt, ka tas nav iespējami. Taču astoņkājis izstiepj ķermeni tā, ka nedaudz ilgāk kā 10 minūtēs viņam izdodas aizbēgt no sprosta. Visapbrīnojmākais ir tas, ka, atkal nonākot līdzīos apstaķļos, vinņam vajadzīga tikai pusotra minūte, lai atbrīvotos!
