Šeit būs neliels ieskats par zivīm. Kādas viņas ir un kur sastopamas:)
Pats esmu kaislīgs makšķernieks un zivju ēdājs.
Cerams ka vismaz kāds kautko jaunu uzzinās:)
Zivis1
14
2
Vīķe (jugliņš) Latvijas upēs un ezeros plaši izplatīta zivs. Parasti uzturas lēnās, klusās vietās straumju malās un atvaru augšgalos ūdens virsējos slāņos. Tā ir 12…15 gara zivtiņa. Mugura zilganā krāsā, sāni sudraboti. Barojas ar kukaiņiem un zivju ikriem, kurus iznīcina lielā daudzumā. Nārsto maijā un jūnijā.
Rauda. Rauda ir plaši izplatīta saldūdens zivs, skaista un veikla. Tā sastopama upēs, ezeros, strautos, izņemot kūdrainus ezerus. Raudas labprāt mēdz uzturēties tīrā ūdenī ar grantainu un oļainu gultni, bet izvairās no auksta un strauja ūdens; mīl lēni tekošu un siltu ūdeni, vietas, kas bagātas ar ūdensaugiem. Pavasarī un vasarā uzturas seklās vietās mazos pulciņos, sākoties ziemai, salasās baros dziļās vietās. Raudas barojas ar ūdensaugiem, kukaiņiem un to kāpuriem. Ķermenis no sāniem saspiests. Mugura parasti zaļgani melna, sāni gaišāki, vēders sudrabains. Raudas krāsa ļoti mainīga un atkarīga no ūdens ķīmiskā sastāva un citiem ārējās vides apstākļiem. Muguras un astes spuras, pārējās oranžas vai sarkanas. Neraugoties, ka rauda ir sīka zivs un aug lēni, tās klātbūtne ezeros ir vēlama, jo tā noder vērtīgu plēsīgo zivju barībai, turklāt tā barojas ar ūdensaugiem, ko citas ezera zivis, atskaitot ruduli, neizmanto un tātad nav citām zivīm konkurents barības ziņā.
Reklāma
Karūsa. Latvijas ūdeņos ļoti izplatīta zivs. Tā sastopama gan upju līčos, gan ezeros un dīķos un ir ļoti neizvēlīga ūdensapstākļu ziņā. Parasti karūsas uzturas krastu un zālāju tuvumā. Karūsām ir dažāda nokrāsa. Nelielos ezeros un dīķos tās ir zeltaini brūnganas un platas brūnām spurām. Tekošos ūdeņos tās ir iegarenas, sudrabainas ar tērauda mirdzumu. Purns strups, piere plata. Karūsa ir tipiska zivs, kas pārtiek no zemākiem vēžveidīgajiem un ūdensaugiem. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā.
Līnis. Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi barojas ar planktonu, pieaugušie līņi barojas ar dibena faunu- sīkiem kāpuriem, tārpiem, sīkiem vēžveidīgajiem. Četru gadu vecumā var sasniegt 1 kg svaru.
Grundulis. Upju zivs, kas uzturas ne visai straujos ūdeņos ar oļu vai smilts gultni. Bieži sastopama atvaru pastraumēs un parasti uzturas ūdens apakšējos slāņos ,bet ūdens virsējs un vidējos slāņos sastopama reti. Grunduļi sastopami arī ezeros, bet tur tie meklējami vietās ar smilšainu un grants gultni. Pārtiek no citu zivju ikriem, tārpiem un kukaiņu kāpuriem. Nārsto aprīļa beigās līdz jūnijam. Grundulis ir neliela saldūdens zivs, līdz 20 cm, parasti 10…15 cm gara, ar gandrīz apaļu ķermeni. Uz muguras un sānlīnijas tumši plankumi (6…12) uz zaļganbrūna pamata. Iedzelteni sāni, muguras un astes spuras arī plankumotas, sudrabota vēderdaļa. Zvīņas diezgan lielas. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi labi attīstīti taustekļi. Ķermeņa krāsa un forma mainīga.
Tev patiks šie raksti
