Milzīgi zirnekļi daudzās valstīs ir ierasta parādība dabā(un mājās). Man, kā Latvijas iedzīvotājai, būtu grūti sadzīvot ar ko tādu pie sāniem. Vienmēr iedomājos, cik šausmīgi tas varētu būt - pamosties no rīta, kad tev blakus pa spilvenu rāpo tāds briesmonītis un skatās ar visām savām acīm tieši tev sejā. Varētu jau būt, ka tie mēdz būt arī labi mājdzīvnieki, bet tad diez vai varētu turēt mājās kādu citu dzīvnieku, jo tas tiek pakļauts briesmām. Tāpat, ja vēlies mājās turēt putnuzirnekli, jārēķinās ar to, ka tam komplektā nāk dažādi kāpuri un tarakāni(vai arī peles, bet tās būtu žēl atdot), kas kalpo tam par barību. Tiem ir izdomāta arī speciāla zirnekļu barība(gaļas gabaliņi, pēc tradīcijas piestūķēti ar ķimikālijām), taču - tāpat kā suns vai kaķis, zirneklis nevar iegūt visas pilnvērtīgās vielas ēdot tikai to, vai ne?
Bet lai cik briesmīgi tie neliktos, katrai dzīvai radībai ir vieta šajā pasaulē. Un zirnekļi dažreiz nav nemaz tik biedējoši.