Žirafes!0
24
0
Žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu kārtas zīdītājs. Žirafe ir garākais sauszemes dzīvnieks, kā arī lielākais atgremotājs. Žirafes ķermeni klāj lieli, neregulāras formas plankumi. Pieauguša žirafes tēviņa vidēja masa ir aptuveni 1,2 tonnas, savukārt mātītes masa ir tikai 0,8 tonnas. Pieaugušu žirafu garums ir aptuveni no 4,3 metriem līdz 5,2 metriem. Lielākais eksemplārs ir sasniedzis pat 6 metru garumu. Žirafes tuvākais radinieks ir okapi jeb tā sauktā "meža žirafe".
Plankumi Katrai no deviņām žirafu pasugām ir raksta un krāsas ziņā atšķirīgi plankumi, kas domāti maskēšanās nolūkos.Var droši apgalvot, ka nav divu žirafu ar vienādiem plankumiem. Garais kakls Droši vien daudzi dzirdējuši izteicienu:Tev gan ir garš kakls - kā žirafei.Tāpēc izskata ziņā tās liekas lempīgas.Rodas iespaids, ka dievs, tās radīdams, ir kļūdījies.Taču pašas žirafes par garo kaklu nemaz nav pārāk bēdīgas, it sevišķi ēšanas ziņā - tās var aizsniegt lapas un pumpurus koku visaugstākajās vietās.Tāpēc žirafes var baroties vienā vietā pat gadu.Ēšanas brīdī var ļoti viegli noteikt, kurš ir žirafu tētis, kura - māmiņa. Tētis, galvu izstiepis, ēd lapas no koku galotnēm.Mamma ietur maltīti, noliecot galvu ķermeņa vai ceļu līmenī.
Reklāma
Dzerot tās garā kakla dēļ priekšējās kājas izpleš un pakaļējās - saliec ceļos. Žirafu bari klīst pa Āfrikas savannu ne pārāk lielos baros.Turklāt ik pa laikam žirafes mēdz staigāt - aiziet no viena bara un pievienojas citam.Piemēram, pētījumi liecina, ka 800 novērojumos tikai divas diennaktis nemainījās žirafu bara sastāvs. Raksturs Žirafes ir vienpatņi un diezgan miermīlīgas pēc rakstura.Tāpēc reti ir tādi gadījumi, kad tās nevar satikt un viens otrs žirafu tēviņš mēdz otram iebakstīt ar galvu, kaut arī ne pārāk spēcīgi.Parasti žirafu tēviņi, berzējoties ar kakliem, noskaidro, kurš barā ieņems galveno lomu.Šīs nesaskaņas attiecas uz gados jauniem tēviņiem. Tāpat kā mums ir savi radinieki, tā arī dzīvnieku pasaulē katrai sugai ir radinieki.Un okapi ir žirafes tuvākais radinieks. Okapi Tā šo dzīvnieku nosaukuši pigmeji.Okapi ir izteikts nakts dzīvnieks, kas pārtiek no koku lapām.Tam ir ļoti gara mēle, un tēviņiem ir īsi, žirafēm līdzīgi nagi.Tā kā šis žirafveidīgais dzīvnieks reti iziet no lietusmeža biezokņa, lai paskatītos uz plašo pasauli, tad zinātnieki to atklāja tikai 1901.gadā.
Zinātnieki ir izveidojuši matemātisku formulu, kura pierāda – žirafes var peldēt. Pēc pētnieku uzskatiem, paši garākie pasaules dzīvnieki ir arī lieliski peldētāji. Lai gan reālajā vidē žirafes ne tikai nepeld, bet arī nešķērso upes kājām.
Šobrīd zinātnieki ir izveidojuši žirafes ciparu modeli, līdz ar to spēj arī apliecināt savus vārdus. Viens no zinātniekiem teica, ka iepriekšējie pētījumi uzrādīja, ka žirafes neprot peldēt un no ūdens izvairās kā no mēra. Tomēr tā nav un jaunie pētījumi to pierāda.
Reklāma
Žirafes sastopamas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Savvaļā pašlaik ir ap 100 000 žirafu, bet to skaits samazinās. Žirafes jau ir izzudušas gandrīz visā Āfrikas rietumdaļā. Dienvidāfrikā, kur žirafes bija jau izzudušas, tās reintroducētas medību rezervātos.
Žirafes pārtiek no lapām, ziediem un augļiem. Barībā izmanto daudzas koku sugas, bet visvairāk akācijas – galvenā žirafu barība ir akāciju lapas. Žirafu mātītes ir izvēlīgākas barības augu izvēlē, labprātāk ēdot barojošākus augus.
