Ziemīši šogad bija tādi... nu rudenīgi. Vai pavasarīgi. Jā, drīzāk pavasarīgi. Ar piebriedušiem pumpuriem, rasinošu lietutiņu, putnu treļļiem un spirdzinošu vēju.
Nu un pie omas jau vienmēr ir skaisti, vienalga, kāds gadalaiks, un vienalga, iekšā vai ārā. Sirds siltums palo un plūst pāri visam un visiem 
Šoreiz izdevās daudz pastrādāt un padarīt, jo laiks Ziemīšu dienā bija iedalījies vnk lielisks - ar saulīti un nereāli skaistu debesu zilgmi.
Pašgatavotā smitsērkšķu rulete bija nepārspēts Ziemīšu vakara gardums.
Tieši tāpat, kā nepārspēta bija omes sarūpētā, iestādītā eglīte un... nu jā, te var tikai minēt, kura tad nu ir vakara karaliene 
Kurmīši tik čakli pastrādājuši, kā gan savādāk, ja pavasaris 
Rasas lāsītes kā pērlītes spoži mirgo.
Un gliemezītis pie akmenīšiem piesaulītē kaifo.
Kas tad tas? Izskatās, ka tūlīt ievilks kā Alisi pasaku alā
Nostaļgiski...
Zāģēšanas darbiņi pilnā sparā.
Svaigi zaļā sūniņa daudz ko pieredzējušās ābelītes piekājē.
Un saldais mājas saimnieka snaudiens dienas izskaņā.
Tie kurmju rakumi jau pārsvarā ir visiem, nojūgušies ar savu rakšanu...
Man kā parasts atkal neparasta interese - par ruleti gribas zināt vairāk. Virsū saredzu starp sēnēm smilšērkšķus, bet kas ir vidū?
Mani kurmja rakumi neatpaliek no Tavējiem! 
Visus gliemezīšus gan vasarā viens spoks jau nolasīja.
