Ziemas karš.15

Bez kara pieteikuma PSRS armijas 1939. gada 30. novembra rītā uzbruka Somijas austrumu robežai, ko pavadīja aviācijas uzlidojumi galvaspilsētai Helsinkiem . Lidmašīnas esot izmantojušas Igaunijas teritorijā tikko izveidoto padomju karabāzu lidlaukus. Somijai vienlaicīgi no Somijas jūras līča dienvidos līdz Petsamo ziemeļos uzbruka četras padomju armijas: 7. armija Jakovļeva vadībā (ap 200 000 karavīru und 1500 tanku) uzbruka somu nocietinājumiem Karēlijas šaurumā starp Somu līci un Lādogas ezeru. 8. armija Habarova vadībā (ap 130 000 karavīru und 400 tanku) uzbruka ziemeļos no Ladogas ezera ar uzdevumu apiet ezeram un ielenkt somu galvenos spēkus no aizmugures. 9. armija Duhanova vadībā un 14. armija Frolova vadībā (kopā ap 140 000 karavīru und 150 tanku) bija izvietotas uz ziemeļiem no galvenajiem spēkiem, bet to uzdevums bija ieņemt visu ziemeļu Somijas teritoriju. ikko Sarkanā armija iekaroja pirmo Somijas teritoriju, tā robežpilsētā Terijoki Kūsinena vadītā "Tautas valdība" 2. decembrī noslēdza miera līgumu ar PSRS, kurā Somija Demokrātiskā Republika atteicās no Austrumkarēlijas un Hanko pussalas par labu PSRS, pretī iegūstot arktiskos apgabalus. Tomēr cerētā tautas sacelšanās Somijā nesākās un marionešu valdībai nebija pilnīgi nekāda somu tautas atbalsta. Skaita un bruņojuma ziņā vājākajai somu armijai izdevās apturēt padomju ofensīvu 1939. gada decembrī - 1940. gada janvārī. Tikai pēc padomju armijas pārgrupēšanās 1940. gada februārī tai izdevās pārraut somu aizsardzības līnijas. Agresijas rezultātā stipri cieta PSRS starptautiskais prestižs un tā tika izslēgta no Tautu Savienības. Padomju valdība bija spiesta atteikties no pilnīgas Somijas anektēšanas un 13. martā Maskavā noslēdza miera līgumu, kurā Somija atteicās no plašām teritorijām Karēlijā, Hanko pussalā un pie Ziemeļu ledus okeāna, saglabājot valstisko neatkarību.


Kara rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 70 000 somu un karēļu, tomēr varonīgā aizstāvēšanās stiprināja tautas pašapziņu un vienotību, kas ilgtermiņā kalpoja par pamatu Somijas valsts izaugsmei un ekonomiskajai attīstībai. Padomju Savienība pēc kara savu zaudējumus novērtēja ar 48 000 kritušo un 159 000 ievainoto un saslimušo. Šobrīd Krievijas historiogrāfi aprēķinājuši ap 127 000 kritušo un 265 000 ievainoto un saslimušo, somu pētnieki pat līdz 270 000 kritušo un 300 000 ievainoto un saslimušo.