Daži faktiņi par zīmuļiem.
Zīmulis ir rakstāmrīks, kas veidots no apvalka koka caurulītes veidā un grafīta serdeņa (grifeles). Rakstot grafīta sedenis izlietojas, un zīmuli ir regulāri jāuzasina. Mūsdienās ir automatiskie zīmuļi ar metāla vai plastmasas apvalku un maināmiem grafīta serdeņiem.
Zīmuļa vēsture ir cēlusies Anglijā, XVI gadsimta vidū, kad tika atrasta nezināma minerālu adradne, kuru nosauca par grafītu. No šiem minerāliem gatavoja zīmuļa serdeņus, kurus aptina ar lenti. Kad serdenis bija nodilis, lentu atina un turpināja to lietot tālāk. Toreiz labs grafīts maksāja lielu naudu un nācās izgudrot jaunu grafīta serdeņu izgatavošanas veidu, lai tas būtu lētāks. Nirnbergā (Vācijā) tika radītas līmes, sēra un grafīta sajaukšanas tehnoloģija. Šādi zīmuļi bija lētāki, nekvalitatīvāki un bija grūtāk rakstāmi, bet bija pielietojami. Tā Nirnberga spēra lielu soli masveida zīmuļu ražošanā.
Zinātnieks un izgudrotājs Nikola Žaks Kontē pēc Konventa pasūtijuma izgudroja serdeņa izgatavošanas metodi - grafīta, māla cietes, kvēpu un ūdens maisījuma apdedzināšanu, kura ir saglabājusies arī līdz mūsdienām. Par svarīgāko tiek uzskatīta maisījuma proporciju mainīšana. Tā deva iespēju iegūt dažādas cietības serdeņus. XIX gadsimta vidū pastāvēja 17 melngrafīta serdeņu receptes, mūsdienās to ir 21.
Kāpēc zīmuli sauc par rakstāmlietu karali?
Tas neprasa tintes uzpildi, tas nenotek, kad ar to raksta, to var viegli izdzēst un uzasināt, nav toksisks un tas var izturēt 255 atmosfēru spiedienu.
Visgarāko zīmuli pasaulēizgatavoja kompānija Cumberland Pencil (Lielbritānija) 2001. gada maijā. Tā garums ir 7 metri, 91 centimetrs un tas sver 446 kilogramus un 36 gramus.
