Šitas atgādināja, ka kautkad sen, kad dzīvoju pie vecāsmammas, mums kainiņu mežu zāģēja ārā un tie mežinieki,kas strādāja tajā mežā, pie muusu mājas atstāja savus traktorus un man, kā jau sīkajam patika spēlēties ar traķīšiem un par tiem īstajiem un lielajiem, ko viņi atstāja es biju vnk sajuusma un prasiiju vecmuterei, lai uzprasa vai nevar atstāt durvis vaļā, lai es varu iet spēleeties, un teelot, ka braucu un tāa. Ok, viņi atļāva un es biju riktiig happy. Tad es kādaa karstaa dienaa izdomaaju paspeeleeties un tāds preiciigs "braukāju pa mežu" , kad man pēkšņi sagribas padzerties. A tur daudz 5l pudeles, un es tik pa vienai ņemu un dzeru. Tagad pats stulbākais: 1. Visās pudelēs bija nereāli uzkarsis ūdens un bija jau taa pretiigi dzert, bet es tāpat mēginaaju visas pēec kaartas un kamēr biju visas pagaršojis, un vienā bija benziins - iedzēeru, bet izšpļavu āra un skreeju uz istabu. Riktiigi izveemos un vairs nekad nekaapu tajaa suuda simtpiecdesmitniekā (traktoraa). :D