Pastāstīšu par vienu meiteni, kas man ieleca acīs un sirdī jau no pirmās reizes kad es viņu redzēju un ar aacīm apbrīnoju.
Protams diemžēl viņa nav mana kautgan atstāja mazu gaismas staru aiz kā sēkot un atrast viņu.
Es uzklausīju Sawluxz ieteikumu uztvert visu mazliet pozitīāk, bet kad viņa to pateica nakošajā dienā nekā pozitīva nebija skatoties augšpēdus kautvai :D Tāpēc tagad atkal mēginu visu pozitīvāk, kas pagaidām neveikmsīgi izdodās.
P.S.
Es labprāt ieliktu viņas īsto bildi, bet tas būtu pret viņas gribu nu tas nebūtu pareizi teikts. Viņa vienkārši diezvai jeb kautkad uzzinās, ka viņai veltu savu 200 Rakstu jeb es neesmu jautājis vai var likt viņu publiskajai apskatei un ja neesmu jautājis tad nedrīkstu.
raksta autors neņem pie sirds, bet kur paliek godkāres un intimitātes saglabāšana ? tu vispār tai "viņai" šito visu varēji k-kā privātāk uzveidot un kas par muļķībām ar "pirmkārt tāpēc ka vina spoki.lv neapmeklē un lai redzētu man būtu jadot
linku vai kādam jaiedot" ??? bļāviens !!! es saprotu mīlestība dara mūs stulbus ( dažus vairāk, dažus mazāk ) un iespēja, ka tā mīlestība ir un paliks vienpusēja vēl jo vairāk, bet paklau - viņai tur k-kas k-kur k-kāds patīk un kamēr viņa nezin kādas jūtas ir tam k-kam tamēr arī tev viņa neko īsti neizrādīs.. nu cmon ! Izmusums, pff.. kam ir palīdzējis izmisums/vājums ? 
+++ Archa's rakstītajam, ņem lelli us ok 
