P.S. Noteikti atskaitīšos,kā man gājis veicot šo eksperimentu.Pārliecināšos vai tas,ko saka paši veģitārieši ir taisnība un vai tiešām cilvēks spēj izdzīvot bez gaļas.
Tad nu pati infa.
Veģetārisms-veselīgs dzīvesveids vai neprāts?
“Manā testamentā norādīts, kā mani apbedīt. Bēru korteža vietā aiz mana katafalka brāzīsies vērši, aitas, cūkas, mājputnu bari, arī mazais akvārijs ar zelta zivtiņām ratos. Visi viņi uzsies sēru apsējus par godu cilvēkam, kurš nespēja ēst tādas pašas dzīvas būtnes kā pats,” tā savulaik rakstīja angļu dramaturgs B. Šovs. Būdams pārliecināts veģetārietis, B. Šovs tāpat kā daudzas citas ievērojamas personības aicināja arī pārējos atteikties no gaļas uzturā, galvenokārt šo rīcību pamatojot ar ētiskiem apsvērumiem. Mīlestību un saudzību pret dzīvniekiem, dzīvi saskaņā ar apkārtējo vidi, nenodarot tai ļaunu.
Cilvēku skaits, kuri atsakās no gaļas, zivju lietošanas uzturā, pieaug. Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku vēršas pie mediķiem ar jautājumiem, kas saistīti ar veģetārismu.
Ēst var visu, bet ar ko tas beigsies? Bieži dzirdēts uzskats, ka cilvēkam ir jābūt visēdājam. Taču cilvēka ķermeņa anatomiskā izpēte liecina par pretējo. Pēc barošanās pazīmēm cilvēka ķermenis visvairāk līdzinās cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kuri pārtiek no augļiem un riekstiem. Šo dzīvnieku ādā tāpat kā cilvēkiem ir miljoniem poru, caur kurām izdalās sviedri, viņiem ir pastāvīgie zobi barības sasmalcināšanai, siekalām ir sārmaina reakcija, un tajās tieši tāpat kā cilvēkam ir amilāze (ferments), kas atvieglo barības sagremošanu. Viņu zarnu trakts ir garš, tas paredzēts augļu un dārzeņu (nevis ātri pūstošas gaļas) sagremošanai. Cilvēkam ir līdzība arī ar zālēdājiem, uz kuriem gaļa iedarbojas ļoti kaitīgi, bet ir milzīgas anatomiskas atšķirības no gaļēdājiem dzīvniekiem. Ārsts Viljams Kolinss no Ņujorkas Maimondas medicīnas centra dzīvniekiem gaļēdājiem atklāja „gandrīz neierobežotu spēju regulēt nepiesātināto tauku un holesterīna daudzumu organismā”. Taču, ja truša barībai pievieno dzīvnieku taukus, jau pēc diviem mēnešiem dzīvniekam asinsvadu sieniņas aizsērēs ar tauku nogulsnēm, izraisot smagu saslimšanu, kas līdzinās cilvēka aterosklerozei.
Gaļa mūsu organismā pūst
Britu un amerikāņu zinātnieki, kuri pēta zarnu baktērijas, atklāja, ka pastāv liela atšķirība veģetāriešu un gaļēdāju zarnu trakta bakteriālajā mikroflorā. Baktērijas, ko satur gaļēdāju zarnas, kuņģa sulas klātbūtnē rada vielas, kas veicina onkoloģisku slimību rašanos. To var uzskatīt par iemeslu tam, ka zarnu trakta vēzis vairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Rietumeiropas valstīs, salīdzinot ar tādu veģetāru zemi kā Indija. Arī visas gaļas atkritumvielas no organisma netiek pilnībā izvadītas ārā. Tās, kas paliek organismā, sāk uzkrāties un pūt. Pūstošās vielas caur zarnu sieniņām, kurām nav aizsargmehānisma, pamazām piesārņo starpšūnu šķidrumu – limfu, tad nonāk asinīs un, kā liecina mediķu novērojumi, rada, piemēram, reimatismu, sirds un asinsvadu slimības, audzējus u.c. Rodas hroniski vēdera aizcietējumi – mūsu sabiedrības vispārēja slimība. Turklāt gaļas pārstrādes procesam nepieciešamas aptuveni piecas dienas (veģetārai pārtikai šis pats process ilgst 1,5–2 dienas). Šajā laikā gaļas pūšanas produkti saskarē ar gremošanas orgāniem tos saindē, izraisot priekšlaicīgu organisma novecošanu, kā arī kuņģa un zarnu trakta problēmas. Pēdējo gadu pētījumi pilnībā apstiprinājuši, ka zarnu veselīga attīrīšana iespējama tikai ar pareizu veģetāru diētu. Veģetāra barība satur lielu daudzumu šķiedrvielu, kas nodrošina normālu zarnu darbību. Mazāk ēdīsi gaļu, ilgāk dzīvosi Nobela prēmijas laureāts, krievu ārsts I. Mečņikovs norādīja, ka gaļas ēšana veicina priekšlaicīgu novecošanu. Arī medicīnas doktora Viljama Kastelli pētījumi parāda, ka veģetārieši dzīvo vidēji 3–6 gadus ilgāk nekā gaļēdāji. Izņēmums ir tautas, kas pārtiek tikai no gaļas, jo šo tautu dzīve ir ļoti īsa. Spilgts piemērs ir eskimosi, kuri pamatā pārtiek no gaļas un taukiem un vidēji dzīvo 27,5 gadus. Kirgīzi dzīvo aptuveni līdz 40 gadu vecumam un mirst kā pārliecināti gaļēdāji. Savukārt dienvidrietumu Amerikas pamatiedzīvotāji veģetārieši – hunzu ciltis Pakistānā, atsevišķas indiāņu ciltis Meksikā – izceļas ar savu ilgdzīvošanas spēju, veselību, izturību un fizisku aktivitāti 110 un vairāk gadu vecumā.
Gaļa uzturā – daudzu slimību izraisītāja
Gaļa satur apmēram 14 reizes vairāk ķīmisko pesticīdu nekā augi, un, domājams, tas ir vēl viens iemesls, kas veicina saslimstību ar vēzi. 1996. gadā Amerikas Vēža biedrība (American Cancer Society) publicēja atzinumu, kurā rekomendēja no uztura izslēgt gaļu (sarkano). 12 gadus ilgie pētījumi Anglijā apstiprināja, ka no saslimšanas ar vēzi līdz 40% gadījumu iespējams izvairīties, lietojot veģetāru pārtiku, par 20% ir mazāks risks mirt no jebkuras citas slimības. 40 pētnieku grupas pētījums Francijā „Gaļa, zivs un kolorektālā vēža risks: Eiropas vēža un barības vielu perspektīvais pētījums” apstiprināja pozitīvu saistību starp gaļas lietošanu un kolorektālo vēzi (zarnu vēzis).
Veģetārās receptes- http://www.vegetarisms.lv/septinas-vegetaras-pusdienas/
Kāds reiz teica...
…kad neveģetārieši saka, ka “cilvēku problēmas ir svarīgākas”, es nespēju saprast, kas ir tās cilvēku labā darāmās lietas, kas viņus spiež turpināt izšķērdīgo un nežēlīgo fermu dzīvnieku izmantošanu. — Pīters Singers, filosofs
Attiecībā pret dzīvniekiem cilvēki ir kā nacisti; dzīvniekiem tā ir mūžīgā Treblinka. — Īzaks Baševiss Singers, rakstnieks
Varētu jautāt, kāda iemesla dēļ Pitagors atturējās no gaļas, bet es drīzāk gribētu uzdot jautājumu, kā cilvēkam vispār ienāca prātā ar savu muti nogaršot asinis un likt pie lūpām miruša dzīvnieka miesu. Kas viņus piespieda likt uz galda miroņus un nosaukt to par ēdienu? Pārtikt no tā, kas agrāk bija elpojis, māvis vai blējis, kustējies un dzīvojis? — Plūtarhs, romiešu vēsturnieks un rakstnieks
Neiecietība pret dzīvniekiem un neiejūtība pret to ciešanām, manuprāt, ir viens no smagākajiem grēkiem un sakne visām cilvēku nekrietnībām. Ja cilvēks rada tik daudz ciešanu, kādas tiesības tam ir žēloties par savējām? — Romērs Rolāns, rakstnieks
Kamēr cilvēks būs nežēlīgs dzīvo būtņu iznīcinātājs, tikmēr viņš nepazīs veselību un mieru. Kamēr cilvēki nokaus dzīvniekus, tikmēr viņi nonāvēs arī viens otru. Kas nāvi un sāpes sēj, nevar cerēt uz mīlestību un prieku. — Pitagors, sengrieķu matemātiķis un filosofs
