Mani vecāki man atsūtīja selfiju .. pa pastu !
Netālu no vietas, kur es dzīvoju ir izbēdzis noziedzinieks, tāpēc uzrakstīju vecākiem, lai uzzinātu vai viss ir kārtībā. Viņi man atsūtīja šo ...
Mani vecāki man atsūtīja selfiju .. pa pastu !
Netālu no vietas, kur es dzīvoju ir izbēdzis noziedzinieks, tāpēc uzrakstīju vecākiem, lai uzzinātu vai viss ir kārtībā. Viņi man atsūtīja šo ...
Tētis uzlika savu seju uz palaga un uzdāvināja māsai. VIņš to sauc par "dzimstības kontroli" :D
Mani vecāki aizņēmās māsas telefonu uz nedēļu un ielādēja viņas facebook kontā aptuveni desmit šādas bildes :D
Pusaugu meitas
Mamma jautāja brālim kādu zīmējumu šis vēlas uz savas dzimšanas dienas tortes un brālis jokot atbildēja, ka Jēzus uz stegozaura būtu tieši laikā ....
Manai meitai rādās murgi, ka mani iesūks datorā pēc tam , kad viņa noskatījās Tronu. Viņa pamodīsies un ieraudzīs šo :D
Esmu par humoru, taču ne tādā veidā, kā ierosina autors. "Es noteikti būšu tāda kā šie vecāki un apkaunošu bērnus pēc iespējas smieklīgā veidā. Nekas, ja bērni būs dusmīgi, bet, ja apkārtējie par to nesatraucas un tas viņus uzjautrina, tad uzskatu, ka risks ir atmaksājies".
Iespējams, ka tā nebija domāts. Līdz šai dienai nevaru aizmirst kādu neizdevušos vecāku joku.
A. Hants šajā sakarā ir teicis: "Humors ir atbrīvota, labsirdīga attieksme pret dzīvi, prasme precīzi un negaidīti uztvert notikumus, tos bezrūpīgi novērtēt, lai neapgrūtinātu sevi un citus"', bet Pitagors: "Joki, tāpat kā sāls, jālieto ar mēru".
Parasti, kad es dziedu un blakus ir mans kakis, viņa sāk ņaudēt un glausties man klāt. Man šķiet viņa domā, ka es histēriski raudu.!
plusiņš par rakstiņu, plusiņš, ka arī tulkoji - tas ir jauki. žēl tikai viena lieta... ka nevar ielikt vēl vienu plusiņu par tēti, kurš dzied kaķītim.
- Tēt! Es braucu mājās. Vai kaut ko nopirkt?
- Jā, dēls! Beidzot nopērc dzīvokli un sāc dzīvot atsevišķi...
Keith tulkojot nav Keita, bet latviski būtu Kīts. Respektīvi, tas ir vīrieša vārds.
Pieļauju, ka domāji: "izjokošu bērnus pēc iespējas smieklīgākā veidā" Apkaunot... nedomāju, ka tā gribēsi rīkoties Piekrītu Zofijai!
Bet arī bērnam ir jāsaprot, ka ne vienmēr visi smiesies par viņa jokiem, kā arī būs reizes, kad pašam nenāks smiekli. Mūsu noskaņojums ar mums ļoti rotaļājas. Vienu frāzi, dažādos noskaņojumos uztveram ļoti, ļoti atšķirīgi.
Es saskatu ļoti gaumīgus jokus! Kad mēs protam pasmieties paši par sevi, tam mēs kļūstam pieauguši. +