Es veidošu rakstus, kuros katrā no tiem būs valstu apraksti alfabētu secībā t. i. šajā rakstā būs visas valstis kuras sākas uz burta ''A''. šī ir mana ideja, tāpēc ceru ka jums patiks. Lielākā daļa faktu būs no vikipēdijas. 
Valstis #A2
10
0
Afganistāna
Afganistāna ir valsts Centrālāzijas dienvidos. Rietumos tā robežojas ar Irānu, dienvidos un austrumos ar Pakistānu, ziemeļos ar Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu, bet austrumos ar Ķīnu. Tās galvaspilsēta ir Kabula.
Afganistānā populāri ir individuālie sporta veidi, kas saistīti ar cīņas mākslu. Viens no populārākajiem sporta veidiem ir buzkašī, kur par uzvarētāju kļūst tas, kas pirmais, jājot uz zirga, nogalina aplokā ielaistu kazu vai aitu.
Afganistānai ir bagāts kultūras mantojums, kas aptver vairāk nekā 5000 gadus ilgu laiku posmu. Tajā ir atrodami dažādu kultūru elementi, no kurām īpaši jāizceļ Senās Persijas un Indijas kultūras. No Hellēnisma laikmeta ir saglabājušies arī seno grieķu kultūras elementi. Šis kultūru sajaukums vairākas reizes Afganistānas vēsturē piedzīvoja ziedu laikus, īpaši Mogulu impērijas laikā, kad Kabula un Herāta kļuva par nozīmīgiem mākslas un izglītībascentriem. Laika periodā no 16. līdz 20. gadsimtam literatūra, māksla un arhitektūra bija panīkusi, kas izskaidrojams ar to, ka valsts bija izolēta no ārpasaules un lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvoja ārpus pilsētām, kur dominējošā tomēr bija zemnieku "kultūra". Sociālās dzīves pamatā bija patriarhāts.
Albānija
Albānija ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. To rietumos apskalo Adrijas jūra, bet dienvidrietumos Jonijas jūra, kā arī robežojas ar Melnkalni ziemeļos, ar Kosovu ziemeļrietumos, ar Maķedonijas Republiku austrumos un ar Grieķiju dienvidos. Albānijas platība ir 28 748 km² un to ietekmē kontinentālais klimats. Lielākā daļa no Albānijas teritorijas jeb 70% sedz kalnaini apvidi, kuri ir nelīdzeni un grūti sasniedzami. Albānija ar 3,02 miljoniem iedzīvotāju ir simtu trīsdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. Albānija ir parlamentāra republika, kas sastāv no divpadsmit apgabaliem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna.
Albānijas teritorija ir 28 750 kvadrātkilometrus plaša. Tās krasta līnija ir 362 kilometrus gara un stiepjas gar Adrijas jūru un Jonijas jūru. Rietumu zemienes ir vērstas pret Adrijas jūru. 70% kalnainās teritorijas ir nelīdzena un bieži nesasniedzama. Augstākais kalns Korabs, kas sasniedz 2753 metru augstumu, atrodas Dibras apgabalā.
Valsts klimats ir kontinentāls, tās augstieņu reģionos sastopamas aukstas ziemas un karstas vasaras. Bez galvaspilsētas Tirānas, kurā ir 800 000 iedzīvotāju, citas nozīmīgas pilsētas ir Durresi, Eļbasana, Škodra, Ģirokastra, Vļora, Korča un Kukesa.
Reklāma
Alžīrija
Alžīrija ir valsts Ziemeļāfrikā. To ziemeļos apskalo Vidusjūra, tā robežojas ar Marokuziemeļrietumos, Tunisiju ziemeļaustrumos, ar Lībiju austrumos, ar Nigēru dienvidaustrumos, ar Mali un Mauritāniju dienvidrietumos un dažus kilometrus ar Rietumsahārurietumos. Alžīrijas platība ir 2 381 741 km² un to ietekmē mērenās joslas un ekvatoriālās joslas klimats. Alžīrija ir otrā lielākā valsts Āfrikas kontinentā un 10. lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas lieluma.[2][3] Valsts piekrastes daļa ir kalnaina, bet uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas aizņem tuksnesis. Alžīrija ar 38,7 miljoniem iedzīvotāju ir trīsdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.
Augstākais Alžīrijas punkts ir Tahata kalns, kura augstums ir 2918 metri virs jūras līmeņa un atrodas Atlasa kalnos. Lielākā valsts piekrastes daļa ir kalnaina, vietām sasniedzot lielu augstumu. Labākās lauksaimniecības zemes atrodas šaurā Vidusjūras piekrastes joslā, un tur arī dzīvo vairākums Alžīrijas iedzīvotāju. Līdzenumu teritoriju no tuksnešainās vidienes šķir Atlasa kalni un augsti, kaili plato. Uz dienvidiem no Atlasa kalniem atrodas plaša stepe, kas pakāpeniski pāraug Sahāras tuksnesī. Lielu daļu valsts teritorijas jeb 90% aizņem tuksnesis, līdz ar to Alžīrijā ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Alžīrijas dienvidos, Sahāras centrā atrodas Ahagara kalni. Alžīrijas teritorijā atrodas vairākas periodiski sausas upes, kā arī vairāki lieli sālsūdens ezeri.
Alžīrijas ziemeļi atrodas mērenajā joslā un tiem raksturīgs Vidusjūras klimats. Tuksneša zonā valda tuksneša klimats, kam raksturīgas ļoti augstas gaisa temperatūras pat ziemā. Taču naktīs tuksneša gaisa temperatūra mēdz pietuvoties tuvu nullei. Atlasa kalnos ir bieži novērojami nokrišņi, taču, jo tālāk iekšzemē, jo vidējais nokrišņu daudzums kļūst mazāks. Jūras piekrastē ir mēreni silts klimats un gadā izkrīt apmēram 1000 mm nokrišņu. Savukārt Sahāras tuksneša teritorijā ir rajoni, kuri gadā nesaņem ne piliena lietus.
Andora
Andora ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā robežojas ar Francijuaustrumos un ar Spāniju rietumos, bez pieejas pie ūdens. Andoras platība ir 468 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedzīvotājiem ir piecdesmitā lielākā valsts Eiropā.
Andora ir maza, kalnu ieskauta valstiņa Rietumeiropā. Andoras teritorija aizņem 467,63 km², tā kā tā ir maza valsts Pireneju kalnu grēdas austrumos, tai nav pieejas jūrai. Tā pēc platības ir sestā mazākā valsts Eiropā un 191. lielākā valsts pasaulē. Augstākais valsts punkts ir Koma Pedrosa, kura agstums sasniedz 2946 metrus virs jūras līmeņa. Šis punkts atrodas Pireneju kalnos valsts ziemeļrietumos. Andoras ainavu pārsvarā veido kalni ar vidējo augstumu 1990 metri virs jūras līmeņa. Kalnus sadala trīs dziļas ielejas, kas galā saplūst vienā, pa kuru plūst Valiras upe, kas savu ceļu turpina Spānijā.
Andorā ir sastopami dažādas koku šķirnes, kā ozoli, dižskābarži, kastaņi, egles un priedes, tāpēc šeit ir diezgan attīstīta mežrūpniecība. Pateicoties Alpu lēzanajām grēdām, Andorā audzē aitas un liellopus, zirgus ieskaitot. Zemkopība vairāk ir attīstīta Valira ielejas dienvidu daļā, kur gan biežā sausuma dēļ ir nepieciešama apūdeņošana.
Reklāma
Argentīna
Argentīna ir valsts Dienvidamerikas dienvidos. Argentīna ir otra lielākā valsts kontinentā aiz Brazīlijasun astotā lielākā pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Argentīna ir tikai trešā lielākā valsts Dienvidamerikā aiz Brazīlijas un Kolumbijas. Tā kā Argentīna ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā, tad valstī ir vairākas klimata un veģetācijas zonas. Valstī var iedalīt četros nozīmīgos reģionos: Grančako, Pampā, Patagonijā un Andu kalnos. Valsts nosaukums ir cēlies no latīņu vārda argentum, kas nozīmē "sudrabs". Šāds nosaukums ir tāpēc, ka konkistadori ticēja, ka šeit varēs atrast šo dārgmetālu. Līdz neatkarības iegūšanai 1816. gadā Argentīna bija daļa no Spānijas impērijas.
Argentīnas platība ir 2 766 890 km². Līdz ar to tā ir otra lielāka Dienvidamerikas valsts. Ziemeļu-dienvidu virzienā Argentīna ir 3694 km gara, savukārt austrumu-rietumu virzienā platākajā vietā ir 1423 km. Austrumos Argentīnu apskalo Atlantijas okeāns, savukārt sauszemes robeža ir ar piecām valstīm: rietumos robežojas ar Čīli, ziemeļos ar Bolīviju un Paragvaju, bet ziemeļaustrumos ar Brazīliju un Urugvaju.
Gar Argentīnas rietumu robežu stiepjas Andi - garākā kalnu grēda pasaulē.
Klimats Argentīnā ir ļoti dažāds, jo tās teritorija ziemeļu — dienvidu virzienā stiepjas 3700 km garumā. Pašos valsts ziemeļos ir kontinentāls tropisks klimats, bet Grančako valda subtropisks klimats. Lielākajā Argentīnas daļā klimats ir mērens, virzienā uz dienvidiem tas kļūst aukstāks. Arī nokrišņu sadalījums pa teritoriju ir ļoti nevienmērīgs. Argentīnas galvaspilsēta Buenosairesa saņem aptuveni 950 mm nokrišņu gadā. Uz dienvidiem un rietumiem nokrišņu kļūst mazāk un mainās augājs — aug tādi augi, kuri spēj pārciest sausumu. Argentīnas Andos pūš sausi vēji — sondo. Pavasarī tie ir karsti un putekļaini. Ziemā — ledaini auksti.
Armēnija
Armēnijair valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nahčivanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Erevāna. Valsts valoda — armēņu valoda, aptuveni 98% iedzīvotāju ir armēņi.
Armēņiem ir savs alfabēts un valoda. Alfabētu 405. gadā izveidoja Mesrops Maštocs un tajā ir 39 burti, trīs no tiem tika pievienoti Kilikijas periodā.
Aruba
Aruba ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes. Aruba kopā ar Nīderlandi, Sintmārtenu un Kirasao veido Nīderlandes karalisti. Salas platība ir 193 km², bet iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Salas galvaspilsēta ir Oranjestade. 1986. gada 1. janvārī Aruba atdalījās no Nīderlandes Antiļām.
Aruba atrodas Mazo Antiļu salu rietumos, Karību jūras dienvidos, aptuveni 27 km uz ziemeļiem no Paragvanas pussalas, kas atrodas Venecuēlā, un 68 km uz rietumiem no Kirasao. Arubas platība ir 193 km², salas garums aptuveni 33 km, bet platums — 8 km. Tai ir jūras robeža ar Venecuēlu un Kirasao. Augstākie punkti ir Jamanota (188 m vjl.) un Oibergs (165 m). Aptuveni 18% no salas platības aizņem Arikoku nacionālais parks.
Arubā valda galvenokārt sauss tropu klimats. Gada vidējā temperatūra ir 28 °C, as nedaudz svārstās atkarībā no sezonas. Dienas temperatūras amplitūda ir aptuveni 4 °C. Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir tikai 432 mm, no kuriem vairums nokrīt oktobrī un novembrī. Arubu ļoti reti skar tropiskie cikloni.
Reklāma
Austrālija
Austrālijair valsts Zemes dienvidu puslodē. Pēc platības tā ir sestā lielākā valsts pasaulē. Austrālija ir vienīgā valsts pasaulē, kuras teritorija aizņem visu kontinentu. Austrālija kontrolē arī Tasmaniju un vairākas mazākas salas Indijas un Klusajā okeānā. Kopš 1933. gada Austrālijas valdība ir izteikusi teritoriālas pretenzijas uz Austrālijas Antarktisko Teritoriju. Austrālijas tuvākās kaimiņvalstis ziemeļos ir Indonēzija, Austrumtimora un Papua-Jaungvineja, ziemeļaustrumos — Zālamana Salas, Vanuatu un Jaunkaledonija, bet dienvidaustrumos — Jaunzēlande.
Sportam ir liela nozīme Austrālijas kultūras dzīvē. Aptuveni 24% no iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, regulāri nodarbojas ar sporta aktivitātēm.[15] Austrālijā no komandu sporta veidiem lielā cieņā ir regbijs. Arī austrāliešu futbols ir ieguvis lielu popularitāti.
Kopš 1905. gada katru gadu viens no četriem Grand Slam tenisa turnīriem notiek Austrālijā. Austrālijas Atklātais čempionāts tenisā tiek rīkots Melburnā. Regulāri tiek organizēts arī Formula 1 čempionāta Austrālijas Grand Prixposms. No 1985. līdz 1995. gadam tas notika Adelaidas ielu trasē, bet kopš 1996. gada Austrālijas Grand Prix tiek rīkots Albertparkā.
Austrālijas olimpiskā komanda ir piedalījusies ikvienās mūsdienu Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Divas reizes tās ir organizētas arī Austrālijā. 1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles tika rīkotas Melburnā, bet 2000. gada Vasaras Olimpiskās spēles - Sidnejā.
Austrija
Austrijair valsts Centrāleiropā. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos ar Šveici un Lihtenšteinu. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no deviņām federālajām zemēm, kur katrai ir savs parlaments un valdība.
Austrijas galvaspilsēta Vīne 18. un 19. gadsimtā bija Eiropas mūzikas galvaspilsēta. Pat līdz mūsdienām daudzās operās, teātros un orķestros, īpaši Vīnes filharmonijā, ir saglabājušās tradīcijas no tiem laikiem. Starptautiski pazīstama ir Vīnes Valsts opera. Tiek veidoti arī kabarē priekšnesumi. Arī kulinārijas jomā ir ļoti daudz senu tradīciju.
Austrijā ir pietiekoši labi dabas apstākļi slēpošanai, īpaši kalnu slēpošanai. Labākie slēpotāji starptautiskajās sacensībās regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas. Starp pazīstamākajiem slēpotājiem ir Francs Klammers, Hermans Maiers , Benjamins Raihs un starp slēpotājām - Annemarija Mozere-Prolla un Renāte Gotčla. Plaši izplatīti ir arī citi ziemas sporta veidi, kā snovbords un tramplīnlēkšana. Slavenākie tramplīnlēcēji ir Armīns Koglers un Andreass Goldbergers.
