Taizemē ir tik daudz pludmaļu un man noteikti izdosies atrast kādu, kur varēšu izbaudīt vientulību. Varbūt pat nopeldēšos pa pliko.
Romā ir daudz strūklaku, bet skaistākā no tām ir Trevī strūklaka. Un tā man ir jāredz!
Stounhendža arī dienas gaismā izskatās burvīgi, bet sagaidīt tur saulrietu- tas būtu ne tikai skaisti, bet arī nedaudz mistiski.
Gīzas piramīdas ir vienīgais līdz mūsdienām saglabājies pasaules brīnums. Tas ir jāredz kamēr tas vēl ir iespējams.
Neesmu alpīnists, bet gribas kaut nedaudz izjust tās ‘’uzkāpt Everestā’’ sajūtas.
Vienmēr esmu vēlējusies sarunāt randiņu uz slavenajām Spāņu kāpnēm Romā. Un tad roku rokā, matiem plandot doties uz kādu omulīgu kafejnīcu.
Mazā nāriņa reiz bija mana mīļākā pasaku varone. Tā vēlētos pieskarties tās astei.
Pirms pasaulē lielākās baznīcas- Svētā Pētera bazilikas apmeklējuma varētu bezrūpīgi pastaigāties pa laukumu.
Pēc nogurdinošas pastaigas pa Ņujorku varētu bezrūpīgi atlaisties Centrālparka zālītē.
Kur vēl ja ne Atēnu Akropolē varētu pieskarties pirms mūsu ēras radītiem mūriem un izjust šīs vēstures pieskārienu.
Turpinājums http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Turista-sapni-un-vilsanas-turpinajums/791032
Pārsvarā visu sabojā tūristu pūļi. Un te nu atklāsme no maniem pēdējiem ceļojumiem - gribi tiešām izbaudīt ceļojumu, turies nost no "must see" objektiem. Pūlis sabojā visu prieku.
Sviests, pie Parīzes torņa piknikus var taisīt, cik uziet. Cilvēki nav daudz un ir pat ļoti daudz vietas, lai varētu justies komfortabli. Ja neesi bijis un zini tikai tik, cik redzēts internetā, tad vari nemaz nerakstīt.
Tas ir tāds pats atklājums kā - cilvēki nav tik skaisti kā no žurnāla vākiem un sekss nav tāds kā pornofilmās! 
Cik labi,ka man manos līdzšinējos ceļojumos (cik nu man viņu ir) pūlis nekad nav pārlieku traucējis un vienmēr,visu ko ir kārojies redzēt esmu varējis normāli apskatīties.
pārspīlēts raksts, ne jau katru dienu tur viss ir tukšs vai pilns, atkarīgs no sezonas, svētkiem un daudz kā cita.
