Tad nu tā... Vairākums zin (ceru, ka zin), ka Norvēģijā ir tādi mītiski radījumi kā troļļi, kas nu nepavisam nav simpātiski. Taču, kāda rakstniece vārdā Tūve Jansone (Toove Jansson), ir mazliet pamainījusi priekštatu par šiem dzīvnieciņiem. Sākumā, viņa trollīša Mumina vārdu izmantoja kā pseidonīmu vai parakstu savos darbos, taču ar laiku, viņš sāk dzīvot pats savu stāstu. Kurš nu nemaz nav slikts, es teiktu (: Viņa ir sarakstījusi vairākas grāmatas par un ap viņiem. Grāmatas rakstītas bērniem, taču mūsos visos jau ir pa bērnam palicies. Latviešu valodā izdotas šādas grāmatas: Mumini un plūdi, Neredzamais Bērns, Komēta Nāk, Tētis un Jūra, Burvju cepure, Bīstama vasara, Trollīša ziema, Mumintēta memuāri, Vēlu novembrī. Piedāvāju īsu aprakstu, no Komēta Nāk:
Vasara ir tāda kāda tā mēdz būt Mumintroļļu ielejā - silta un bagāta patīkamiem notikumiem. Mazais dzīvnieciņš Snifs ir atradis pats savu alu, - tas ir ļoti liels notikums.
Bet vēlu naktī uznāk vētra...
Ja tu esi ļoti mazs, tad ir grūti aptvert, ka pasaules telpa ir ogļu melnumā un nekad nebeidzas un ka zeme ir viena sīka, izzūdoša dzīves dzirkstele.
Piepeši - tālu prom tumsā iespīdas sarkana acs, - tā kļūst jo dienas, jo lielāka.
Tā ir komēta, kas nāk aizvien tuvāk un tuvāk Muminielejai!
Debesis ir sarkanas, un jūra ielien paslēpties savās visdziļākajās dzīlēsl; ikviens ķipariņš sasaiņo savas mantiņas un bēg. Bet Susuriņš paņem savas mutes harmonikas un uzspēlē dziesmu par piedzīvojumiem, kuri nav diezin cik lieli, bet gaužām vienreizēji, un tā viņi dodas taisni iekšā briesmās. Nāc līdzi!
Respektējot faktu, ka Spoku sabiedrībai patīk bildes...
*Ierakstiet komentāros, ja liekas saistoši, varu nopublicēt šo to iz grāmatas, bet, kā jūs lemjat.*