Mūsdienu ieročus veido ar domu nogalināt pretinieku pēc iespējas humānāk. Lodes tiek raidītas ar iespējami lielāku jaudu, nodrošinot ātru nāvi. Bet tā nav bijis vienmēr... 
Top 10. Brutālākie ieroči vēsturē!7
93
1
NUNČAKU. Spriguļi, jeb nunčaku sākotnēji bija lauksaimnieku instruments labības kulšanai, bet tad Okinavas apkaimē sāka parādīties spriguļi, kas bija piemēroti cīņai. Tie lielākoties ir divi vienāda garuma koka gabali, kurus savieno ļoti izturīga saite vai ķēde, bet tie nāk ļoti plašās variācijās ar asmeņiem un āķiem. Ieroci lieto, turot rokā vienu koka gabalu un ar rokas kustībam vicinot otru. Ieroča darbība ir ļoti ātra un parasti tas tēmēts uz seju un rokām ar nodomu nodarīt bojājumus vai pat lauzt kaulus. Īsta lietpratēja rokās, nunčaku var kļūt tik ātrs, ka vienas sekundes laikā tiek izdarīti vairāki sitieni. Lietpratēji māk arī veikt tā sauktos „blefa” sitienus, kas dezorientē pretinieku un apgrūtina viņa aizstāvēšanos. Par cik nunčaku ātrums ir milzīgs, ir gandrīz neiespējami paredzēt no kuras puses sekos sitiens. Tos nereti lieto arī pārī, kas uzbrucēju padara īpaši bīstamu.
Reklāma
ĀVA. Ierocis, kas radies krustojot cirvi un pīķi. Tas ir liels cirvis garā kātā. Āvas izcelsme meklējama Austrumeiropā, Krievijas plašumos. Tās izmantoja gan ciršanai, gan pretinieka uzšķēršanai. Bieži tika izmantotas kopā ar šaujamieroci, gadījumā, ja kauja pārtop tuvcīņā, bet pati āva parādījās ilgi pirms šaujamieročiem. Āvas spēku noteica tās asmeņa platums, kas dažkārt varēja sasniegt līdz pat 50 centimetriem. Uzbrukums parasti bija tēmēts uz pretinieka locekļiem, mēģinot tos nocirst.
CALTROP. Ļoti pazīstams mums visiem no filmām par ninzām, kur šie klusie slepkavas izmanto kaltropus, lai apturētu sekotājus, vai izliktu lamatas, kas imobilizē upuri. Kaltrops ir metāla objekts kuram uz visām pusēm ir asi dzelkšņi. Tos bieži izmanto Džeimsa Bonda filmās, kur viņš no savas mašīnas izber veselu armādu kaltropu, lai pārdurtu sekotāju riepas.
Reklāma
CHAKRAM. Bieži jaukts ar āvu, kas ir kara cirvis garā kātā, Čakram atšķirās ar to, ka tam nav kāta. Pēc būtības ļoti līdzīgs metamajai zvaigznītei, jeb šurikenam. Tā izcelsme meklējama Indijā, kur lietpratējs ar kārtīgi notēmētu metienu var nodarīt nopietnus kaitējumus līdz pat 100 metriem attālam pretiniekam. To var sadalīt un izmantot arī kā tuvcīņas ieroci. Par cik tā malas ir ļoti asas, ar to var uzšķērst pretinieku ar vienu precīzu cirtienu.
SPIEĶIS. Par spieķi sauc ieroci, kuram garā kātā piestiprināts apaļš koka klucis vai metāla lode. Tas pārsvarā tika izmantots tiešiem triecieniem pa uzbrucēja seju vai kājstarpi. Šim ierocim laika gaitā ir bijuši daudzi varianti, bet cēlies tas ir no Āfrikas, kur vietējās ciltis to izmantoja pašaizsardzībai. Šis ierocis ir izdzīvojis līdz pat mūsdienām un ir sastopams uz daudziem medību nažiem, kuriem spala galā ir neliela metāla lode.
Reklāma
RĪTAZVAIGZNE. Ļoti efektīgs ierocis lietpratēja rokās. Sastāv no kāta un metāla lodes ar dzelkšņiem. Nejauciet ar vāli, kurai dzelkšņu nav, bet ir tikai metāla izcilņi. Vēlviena adaptācija ir sprigulis (flail), kurš atšķiras ar to, ka dzelkšņainā bumba pie kāta ir nostiprināta ar ķēdes palīdzību. Rītazvaigznes radās viduslaikos, kad kavalērija izmantoja tās, lai triektu pretiniekiem tieši sejā, bet tā arī ļoti labi noder uzbrukumam, piemēram, kājām, jo viens trāpīgs sitiens var pretinieku padarīt nespējīgu.
VESERIS. Mūsdienu kuvaldas priekštecis – veseris ir tīrs brutāla spēka ierocis. To sākotnēji izmantoja tieši Francijas karotāji. Tie tika radīti kā instrumenti, bet laika gaitā tos sāka izmantot arī karadarbībā. Tam nav nekādu īpašu paņēmienu – parasti pietiek ar trāpījumu jebkur ķermenim, lai nodarītu smagus bojājumus. Protams, ka parasti tēmēja pa galvu, kājām vai rokām, bet ņemot vērā tā inerci, vieta, kur tas trāpa, kļuva mazsvarīga. Kāta garums ļāva to izmantot divrocīgi, kas triecienu padarīja ekstremāli bīstamu, satriecot kaulus un izsķaidot galvaskausu. To bieži izmantoja pretinieka imobilizēšanai, salaužot kājas.
Tev patiks šie raksti
+
