Raksts par alu, kuru zin vairāk vai mazāk, bet zin. Tērvetnieks. Tur nav vairs ko teikt, vārds izsaka visu.
Vēsture: Tērvetes darītava ir uzcelta uz bijušo Kroņauces dzirnavu pamatiem un sāka darboties 1971. gadā. Tā veidota kā palīgražotne kolhozam, kuram šajā laikā bija nepieciešami papildus līdzekļi. Var atrast informāciju par to, ka ilggadējais un labi zināmais kolhoza „Tērvete’ vadītājs Viesturs Gredzens (1931 – 2010) ideju par mazās darītavas izveidi smēlies Dānijā, kuru apmeklēja kopā ar ne mazāk zināmo kolhoza “Lāčplēsis” vadītāju Edgaru Kauliņu. Kolhozā „Lāčplēsis” alus darītava sāka darboties jau sešdesmito gadu beigās, Tērvetē – dažus gadus vēlāk, tomēr jau no pašiem pirmssākumiem abas brūvēja pietiekoši dažādus produktus. Ja „Lāčplēsis” ražoja „Lauku dzērienu”, kuram līdzīgu darināja arī kolhozā „Abula” (vēlāk kolhozs „Vārpa”, tagad „Brenguļu alus”) – izteikti iesalainu un samērā saldu alu, kas bieži tiek saistīts ar senākām latviešu lauku vai mājas alus tradīcijām un garšu, tad Tērvete uzreiz sāka ar alu, kuru Latvijā vairāk asociē ar tā saukto „veikalu alu”.
Pirmās Tērvetes šķirnes bija Senču un Rīgas alus, kuru ieviešanā piedalījās arī leģendārais aldaris Kārlis Zālītis.
Cits: Tērvetes alus ir pieprasīts Latvijas bāros un tirdzniecības vietās un ir trešais pārdotākais alus stikla pudelēs aiz tādiem lielražotājiem kā a/s „Aldaris” un a/s „Cēsu alus”. Starptautiskajā izstādes konkursā "Riga Beer 98" "Tērvetes" alus iegūst bronzas medaļu un publikas simpātiju balvu.