Kas tad īsti ir talasofobija? Atbilde ir tāda, ka tu ar to esi daudzas reizes saskāries, ja esi braucis ar laivu, devies uz pludmali vai peldējies baseinā.
Vārds "talasofobija" nāk no grieķu valodas un tulkojas kā "bailes no jūras". Līdz ar to tie, kas sirgst ar šo fobiju, izjūt iracionālas bailes no jūras, tās neaptveramajiem plašumiem, no jūrā mītošajām radībām un ceļošanas pa jūru. Talasofobija tāpat ir arī bailes no peldēšanās lielā ūdenstilpnē.
Ko tas īsti nozīmē?
Ja vien tu kādreiz esi izjutis bailes no peldēšanās upēs vai ezeros, vai arī lielākās ūdenstilpnēs, tāpat uztraucies par to, kas var atrasties zem ūdens tuvējā dīķī, ieskaitot mazas mikroskopiskas radības, tad tas liecina par to, ka tev ir šī fobija.
Milzīgais plašums un jūrā esošais klusums ļauj šīm bailēm izpausties un pieņemties spēkā. Nemaz nerunājot par to, ka jūra var būt bīstama.
Okeānā var izcelties nāvējošas vētras, bailes no tām ir pamatotas, bet citiem šīs bailes izpaužas jau apmeklējot pludmali vai dodoties peldēt. Šo iemeslu dēļ daudziem peldēšanās nepatīk vai arī viņi to dara ļoti uzmanīgi.
Lai arī bildes kā šī ir ļoti mierīgas un meditatīvas, dažiem tas vairak atgādina ļaunu murgu, jo ataino viņu dziļākās bailes. Jo atcerieties, ka milzīga tukša jūra ir vieta, kur tu vari vienā mirklī pazust bez pēdām.
Tas īsti nepalīdz, ja cilvēki sāk spēlēties ar šīm bailēm. Lai arī ir skaidrs, ka šī bilde ir fotošops, tas tik un tā paliek biedējoši.
Ieraugot dažus no zemūdens milzeņiem vai arī kādus no dīvaiņiem, kas mīt okeāna dzelmē, šķiet, kļūst saprotams, kāpēc ūdens var būt nebeidzamu šausmu avots.
Daudz no lietām nav bīstamas, bet tā ir mūsu iztēle, kas sāk auļot ar milzu soļiem un izdomā ļaunākos iespējamos scenārijus.
Kā jums patīk šī fotogrāfija ar vīrieti, kas sēž uz Džeikoba akas, Teksasā, malas?
Vai arī fotogrāfija, kurā var redzēt milzu vali, kas peld apkārt maziņai zvejnieku laivai?
Neaizmirsīsim par haizivīm. Redziet, viena no tām ir turpat pie sērfotāja kājām. Atcerieties par to, kad nākamreiz dosieties atpūsties uz siltajām zemēm.
Bailes nekad nav racionālas. Dažreiz tās ir tik nepārvarāmas, ka kļūst par fobijām. Taču, ja mēs mēģinam saprast, kas rada bailes, tad tās sāk zaudēt savu postošo ietekmi. Ne vienmēr tas palīdzēs, bet stāšanās pretī savām bailēm ir iespēja tev kļūt par situācijas noteicēju.
Neredzu vispār problēmu ar rakstā minēto - nebrauc uz jūru, neej peldēties un problēma izpaliks. Man, piemēram, ir viegla paranoja - vislaik liekas, ka kaut kas slikts notiks 
muļķības--šīs ir izdomātas bailes ,lai uzrakstītu par bailēm no ūdeņu plašumiem..tādu baiļu nav principā..
tik pat labi var izgudrot bailes no Mēmess otrās puses..
