Sasha Aleksandrs
Man nesanāks apgāzt teicienu : Laimīgie laiku neskaita. Es vairāk dzīvoju pēc izjūtām nevis pēc pulksteņa, bieži veselām dienām pulkstenī neieskatos. Iedzini mani stūrī ar tādu jautājumu, nācās krietnu laiku savu pulksteni meklēt līdz uzgāju to darbnīcā krāmu plaukta tālākajā stūrī... noputējis, batarejas nosēdušās... lai miers viņam un viņa pīšļiem
Nleyoun
Mans pulkstenis. Šis pulkstenis bija dāvana sev pašai. Es ļoti ilgi vēlējos laikrādi, kas raksturotu mani. Spilgti. Bet neviens nekrita acīs līdz nejauši ieraudziju bilžu galeriju facebook’ā. Latviešu ražotas rotas- pulksteņi, kaklarotas, auskari. Skaisti, vienkārši un galvenais- smaidu raisoši. Siltakās vēlmes ir jāpiepilda, ne? Tā nu jau kādu mēnesi manu kreiso roku rotā pulkstenis ar Rīgas attēlojumu. Kāpēc Rīga? Tā ir pilsēta, kurai pieder manas skaistākās naktis un platākie smaidi. P.s. Sarkanbaltajai aprocei gan mūžs vairs neturpinas ap plaukstas locītavu, bet gan pie somas.
