Sparta (sengr. Σπάρτη - Spartē) - sākotnēji 5 apmetņu kopiena, vēlāk militārās aristokrātijas demokrātijas valsts Helladā, Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē. Lakedaimonijas (Λακεδαίμων) polisas centrs (bieži literatūrā par Spartu dēvē visu polisu). Izveidojās XII gs. p.m.ē. Lakeonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju, izveidojot valsti. Sabiedrība izteikti sadalīta kastās: valdošā kārta - spartieši, doriešu pēcteči, - savu dzīvi veltīja politikai un karotprasmes apgūšanai un attīstīšanai. Saimniecība bija iekaroto ahajiešu, kas bija iedalīti perioikos un helotos, ziņā. Visai spēcīgas ģints kopienas sociālo attiecību paliekas. Svarīgākos valsts jautājumus lēma tautas sapulce (apella), ikdienā valsti pārvaldīja vecajo padome (gerūsija) un augstāko amatpersonu (eforu) kolēģija. Karaspēku vadīja divi ievēlēti arhēgēti. V gs.p.m.ē. Sparta kļuva par spēku, pie kura glābiņu meklēja tās sengrieķu polisas, kuras nevēlējās nokļūt Atēnu pakļautībā. Sparta šīs koalīcijas priekšgalā uzvarēja Peloponēsas karā (431.-404. g.p.m.ē.) un kļuva par ietekmīgāko valsti Hellādā. 146. g.p.m.ē. to iekaroja Senā Roma, bet 27. g.p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.
Reklāma