Sniegs1

Mainīgas temperatūras ietekmē, sniegpārslai pārvietojoties mākonī augšup, lejup, brīžam tā apkūst, brīžiem no jauna apsalst, tādejādi veidojas daudzveidīgas formas. No tā veidojas jauktas pārslu kristālu formas. Veidojas ārkārtīgi daudzveidīgas sniegpārslas un mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu.

SNIEGPĀRSLAS - balto krāsu rada ledus kristāliņos ieskautais gaiss. Pilns gaismu spektrs atstarojas no ledus kristālu un gaisa ieslēgumu robežām, un tiek izkliedēts. Sniegpārsliņas struktūrā ir 95 % gaisa, tādejādi tās nelielais blīvums nodrošina salīdzinoši lēnu krišanu. Lielākā reģistrētā sniegpārsla fiksēta 38 cm liela, tomēr parasti sniegpārslas ir ap 5 mm diametrā un sver 0,004 g.

SNIEGA SEGA - sniega kārta, kas ir uzsnigusi uz zemes vai jebkura cita priekšmeta. Sniega segas biezums tiek mērīts centimetros un ir atkarīgs no uzsnigušā sniega biezuma un blīvuma. Sniega segas biezums (sniega segas dziļums) var būt no pāris milimetrim līdz pat vairākiem metriem. Viens milimetrs nokrišņu, vidēji veido aptuveni vienu centimetru biezu sniega segu.

Latvijā sniega segas biezums ir atkarīgs no novērošanas vietas. Pie jūras tas parasti ir vismazākais, bet Latvijas augstienēs, tādās kā Vidzemes augstiene un Alūksnes augstiene, tas ir visbiezākais. Visbiezākā sniega sega, kāda jebkad ir reģistrēta Latvijas teritorijā, ir 126 centimetri un tika novērota 1931. gada martā, Gaiziņkalna apkārtnē.

KUŠANA UN IZTVAIKOŠANA - sniega kušanas temperatūra ir 0 grādi pēc celsija. Tomēr dabā ievērojama daļa sniega pāriet gāzveida stāvoklī, apejot šķidro fāzi pie negatīvām temperatūrām. Šādu procesu sauc par sublimāciju jeb tā sauso pārtvaici. Īpaši intensīvi sublimācija notiek saules staru tiešajā iedarbībā.

Dabā to var novērot, kad pēc sniegotām ziemām nāk saulains anticiklona pavasaris ar spožu sauli, negatīvām temperatūrām un sniegs izzūd, un no gaidītajiem paliem nav ne vēsts. Ir pētījumi, kas liecina, ka sniega iztvaice intensīvi notiek puteņa laikā.

SLĪDĒŠANA - cilvēkam svarīga sniega īpašība ir tā, ka sniegs labi slīd. Lai ar ragavu palīdzību slīdētu pa sniegu, ir jāpatērē 10 reizes mazāk enerģijas, nekā lai pārvietotos ar riteņiem. Sniegs ir slidens tāpēc, ka spiediena un berzes rezultātā sniega segas augšējās daļas plānais slānis izkūst un izveidojas ūdens slānis, kurš samazina berzi. Tāpēc sniega slīdēšana ir atkarīga no gaisa temperatūras un kustības ātruma.

SNIEGA GURKSTĒŠANA - Sniegs čīkst tikai gaisa temperatūrā zem nulles, un tā tonalitāte mainās atkarībā no gaisa temperatūras - jo stiprāks sals, jo augstāks ir skanējums. Ir cilvēki, kuri pēc sniega čīkstēšanas frekvences var noteikt gaisa temperatūru ārā. Sniegs čīkst tāpēc, ka tiek saspiesti sīki sniega kristāliņi.