Skaisto kaķu foto + info30

Japāņu bobtelis. Pirmo reizi kaķi Japānā ievesti no Ķīnas vai Korejas apmēram pirms tūkstoš gadiem, un japāņu bobteili tur dzīvojuši vairāku gadsimtu gaitā. Japānā kaķis ļoti ātri kļuva par veiksmes simbolu un to keramikas figūriņas rotāja gandrīz ikviena japāņa mājokli. Japāņu bobteilu ģenētika absolūti atšķiras no Menas salas kaķu ģenētikas. Japāņu bobteils ir vidēja lieluma dzīvnieks ar pareizi veidotu ķermeņa uzbūvi, muskuļots, bet drīzāk slaids nekā smagnējs. Īpatnēji veidotā galva ar izteiktajiem vaigu kauliem un slīpi novietotām acīm šo kaķi atšķir no citām Austrumos veidotām kaķu šķirnēm. Katram kaķim aste ir citādas formas, tā nav garāka par 12 cm, tajā vairāki lauzumi, leņķi.

Ēģiptes mau. ASV kaķu audzētāji 1950. gadā izvirzīja sev mērķi atjaunot Senās Ēģiptes kaķu šķirni, kuras pārstāvji bija attēloti freskās un kurus izmantoja ūdensputnu medībās un zivju ķeršanai. No Kairas tika atvesti vairāki kaķi, kuri ārēji līdzinājās uz papirusa zīmētajiem plankumainajiem kaķiem. Vēlāk šie kaķi tika izmantoti, lai Siāmas šķirnes kaķiem izveidotu svītrotā krāsojuma varietāti. Ēģiptes mau ir elegants, slaids kaķis ar vidēji garu, muskuļotu ķermeni, tievām kājām un ovālām ķepām. Priekškājas īsākas par pakaļkājām. Aste vidēji gara, plata pie pamatnes un sašaurinās virzienā uz galu. Galva noapaļota ķīļa formas, bez izteiktiem vaigu kauliem un sašaurinātas pārejas (felinoloģijā apzīmē ar vārdu pinch) no vaigiem uz zodu. Deguns garš, taisns, deguna galā pigmentācija ķieģeļsarkana vai rozā, bet acu plakstu - melna. Ausis lielas, smailiem galiņiem, platas pie pamatnes un pietiekami plati novietotas. Acis mandeļveida, zaļā krāsā, pieļaujama arī zeltīta. Vilna vidēji bieza, īsa, līdzīga siāmiešu vilnai, taču ar nelielu pavilnu. Sastopamas divu krāsu varietātes - sudraboti un zeltīti punktota, kur galvenā atšķirība ir vilnas pamattonim - uz sudrabota pamata melns punktots zīmējums vai šāds pats zīmējums uz siltas bronzas krāsas pamata.

Eiropas īsspalvainais kaķis. Šo pasaulē visizplatītāko šķirni izstādēs var sastapt vismazāk. Lai gan izstādēs kaķi netiek pārstāvēti, to netrūkst ne pilsētu pagalmos, ne lauku sētās. Protams, lielākā daļa šo kaķu ir bez ciltsrakstiem, lai arī pēc fenotipa pilnībā atbilst šķirnei. Šo kaķu selekcionāriem nākas sastapties ar grūtībām, jo potenciālajiem kaķu saimniekiem reti kuram vajadzīgi ciltsraksti, tāpēc grūti saglabāt genofondu. Vienlaikus daudz ir starptipa kaķu, kuriem vilna garāka vai īsāka nekā šķirnes standarts prasa, arī tips ne vienmēr ir pietiekami izteikts. Lai gan mēs visi esam redzējuši Eiropas īsspalvainos kaķus un domājam, ka tos labi zinām, tomēr iepazīstināsim ar šķirnes standartu. Šiem kaķiem ir robusts, elastīgs un muskuļots vidēji liels ķermenis, krūtis noapaļotas, kājas spēcīgas, vidēji garas, ķepas apaļas; aste vidēji gara, resna pie pamatnes, sašaurinās virzienā uz galu. Galva garena, noapaļota, apaļiem vaigiem; kakls vidēji garš, spēcīgs; deguns vidēji garš, taisns; no pieres uz degunu pāreja nedaudz izteikta. Acis apaļas, novietotas tālu viena no otras, nedaudz ieslīpi, ausis vidēji lielas, atvērtas, nedaudz noapaļotiem galiem; krāsas - no dzeltenas līdz oranžai, arī zaļa, zila. Vilna bieza, īsa, spīdīgi akotmati un izteikta mīksta pavilna. Krāsas dažādas un atbilst krāsu apzīmējumiem. Latvijā šo kaķu ir pietiekami daudz, FIFe klubā audzētāja I. Kopankina nodarbojas ar šo šķirni jau vairākus gadus.