Saules sistēma , planētas , asteroīdi , komētas.8

9.Plūtons ļoti lēni riņķo ap Sauli pa ļoti izstieptu orbītu, tāpēc dažbrīd tas atrodas tuvāk Saulei nekā Neptūns. Planētai, salīdzinājumā ar tās izmēriem, ir liels pavadonis. Plūtonam ir gaiša, sarkanīgi pelēcīga virsa, ko sedz ledus kristāliņi, to apņem ļoti retināta atmosfēra. Saule pie Plūtona debess izskatās kā spoža zvaigzne. Tās starojums tikpat kā nesilda planētas virsu. Planētai ir dots grieķu pazemes valstības dieva Plūtona vārds.

Asteroīdi- Tās ir mazās planētas. Lielākajai mazajai planētai - Cererai diametrs ir 1000 km, bet tipiska asteroīda diametrs ir 5 līdz 10 km. Visvairāk asteroīdu ir starp Marsa un Jupitera orbītām un tie koncentrējušies asteroīdu joslā, kurā riņķo aptuveni 100 tūkstoši dažāda diametra mazo planētu. Vairāk kā 6 tūkstošiem asteroīdu precīzi noteiktas orbītas un piešķirti nosaukumi.

Komētas ir "asteszvaigznes", kas tāpat kā citi Saules sistēmas ķermeņi riņķo ap Sauli. Komētu orbītas ir ļoti izstieptas un tās mainās planētu gravitācijas ietekmē. Pēc apriņķojuma ilguma iedala īsperioda un ilgperioda komētās. Īsperioda komētas bieži atgriežas pie Saules, bet ilgperioda komētas nonāk Saules tuvumā vienu reizi ļoti ilgā laika posmā. Daudzu komētu parādīšanās nav iepriekš paredzama tāpēc, atklājot jaunu komētu, nosauc to atklājēja vārdā.

Starplanētu telpā atrodas neliels daudzums putekļu, akmentiņu, ledus gabalu un citu kosmiskās vielas fragmentu, kas riņķo apkārt Saulei. Tos sauc par meteorīdiem. Meteorīdu izmēri mērāmi milimetros, bet vēl retāk ir lielāki ķermeņi, kuru diametrs ir no dažiem centimetriem līdz vairākiem metriem. Tie var lidot kosmosā miljoniem gadu ilgi, līdz to ceļš krustojas ar Zemi. Tad notiek sadursme un meteorīds ar lielu ātrumu ietriecas Zemes atmosfērā.