Mīlestības objekta tuvumā zaudē runas dāvanas paši visdrosmīgākie un tieši tas paliek neizteikts, ko tik ļoti gribējās pateikt.
Mēs alkstam pēc patiesības, bet sevī atrodam tik šaubas. Mēs meklējam laimi, bet rodam vien sarūgtinājumus un nāvi. Mēs nevaram nevēlēties patiesību un laimi, bet neesam spējīgi iegūt neapgāžamas zināšanas, nedz arī kļūt laimīgi. Šīs alkas ir atstātas mūsu dvēselē nevis tāpēc, lai mūs sodītu, bet tāpēc, lai ik mirkli atgādinātu no kādiem augstumiem mēs esam krituši.
Brīnumi notiek tur, kur viņiem tic, un, jo vairāk tic, jo biežāk tie notiek.