20.gs.
Saldus
kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kuru 1919. gada 10. martā Latviešu
nacionālā karaspēka Kalpaka bataljons atbrīvoja no lieliniekiem. 1919.
gada 14. martā Saldus tirgus laukumā notika pirmā latviešu nacionālā
karaspēka parāde. 1919. gada 25. novembrī pilsēta tika atbrīvota no
bermontiešiem. Pēc Brīvības cīņām pilsēta paplašinājās, sāka
attīstīties pilsētas saimniecība, tika ievēlēta pilsētas dome un 1925.
gada 31. oktobrī Valsts prezidents apstiprināja pilsētas ģerboni, kas
nemainīgs saglabājies līdz mūsdienām.
1929. gadā notika Liepājas – Glūdas dzelzceļa līnijas atklāšana, kas veicināja pilsētas ekonomiskās vides attīstību.
Otrā pasaules kara beigu posmā pilsēta atradās ilgstošu kauju joslā – Kurzemes cietoksnī. 1945. gada 8. maijā Saldū ienāca PSRS karaspēks. Sākās padomju okupācijas laiks.
1950. gadā Saldus kļuva par rajona centru.
1988. gada 15. jūlijā notika pirmais koncerts „Mazā Saldus saule”, kura laikā pirmo reizi pēc okupācijas tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Saldū sākās „Atmodas” laiks, kam 1991. gadā sekoja Neatkarīgas valsts atjaunošana un ar to saistītās pārmaiņas pilsētas dzīvē.
1929. gadā notika Liepājas – Glūdas dzelzceļa līnijas atklāšana, kas veicināja pilsētas ekonomiskās vides attīstību.
Otrā pasaules kara beigu posmā pilsēta atradās ilgstošu kauju joslā – Kurzemes cietoksnī. 1945. gada 8. maijā Saldū ienāca PSRS karaspēks. Sākās padomju okupācijas laiks.
1950. gadā Saldus kļuva par rajona centru.
1988. gada 15. jūlijā notika pirmais koncerts „Mazā Saldus saule”, kura laikā pirmo reizi pēc okupācijas tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Saldū sākās „Atmodas” laiks, kam 1991. gadā sekoja Neatkarīgas valsts atjaunošana un ar to saistītās pārmaiņas pilsētas dzīvē.
