›

/Rīgas Mikrorajoni 2/19

112 9

/Mežciems/Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas (arī modificētās ar divstāvīgiem dzīvokļiem), Lietuviešu projekta(464. sērija) un atsevišķām 104. sērijas 16 stāvu ēkām. Dzīvojamais rajons tika plānots 20 000 iedzīvotājiem un tā būvniecība notika no 1977.—1985. gadam. Interesanti, ka sākotnējā projektā dzīvojamā rajona projektēšanas stadijā, bija paredzēts, ka visas ēkas būs 16 stāvu 104. sērijas, bet projekta izstrādes beigu stadijā šī iecere tika mainīta.

/Mežciems/Mežciems sākotnēji bija mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās. Mežciema apkaimes ziemeļu daļa tika pievienota Rīgas pilsētai 1934. gadā, bet dienvidu daļa 1974. gadā. Mežciema dzīvojamā rajona plānojuma organizācijas detālplānojumu institūts "Pilsētprojekts" izstrādāja 1971. gadā (arhitekti Meinards Medinskis, Ēvalds Fogelis, Ivars Millers un Andris Vītols). Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā un tirdzniecības centra, kas kompleksā ar citām apkalpošanas iestādēm izveidots uz iekšējās gājēju ielas

CentrsCentra apkaimē 3837 jeb... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Centrs/Centra apkaimē 3,8% jeb 14,2 hektāri aizņem ūdens teritorijas. Lielākais no šiem ūdens objektiem ir Daugava, kuras platums no Citadeles līdz Ķīpsalai nedaudz pārsniedz 600 metrus. Savukārt otrs būtiskais ūdens objekts Centra apkaimē ir Pilsētas kanāls, kurš plūst gar apkaimes R malu, vijoties cauri Bulvāru loka apstādījumiem. Pilsētas kanāls ir izveidots mākslīgi, nojaucot Rīgas aizsargvaļņus (1857. gads) un daļēji aizberot nocietinājuma grāvi. Kanāls savienots ar Daugavu autoostas apkaimē (to kanāla daļu sauc par Kārļa baseinu un tas neatrodas Centra apkaimes teritorijā) un caur Andrejostas līci. Kopējais Pilsētas kanāla garums 3,2 km (lielākā tā daļa atrodas Centra apkaimes robežās), bet dziļums 1,5—2,5 metri.

Maskavas FmaskačkaNo padomju... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Maskavas F.(maskačka)/No padomju laika atstātā arhitektūras mantojuma kā vērienīgāko jāmin Zinātņu akadēmijas augstceltni, kas celta sociālistiskā reālisma garā un pabeigta 1957. gadā. Krasta masīvs ir visvēlāk veidojusies Maskavas forštates daļa. Būvējot Salu tiltu, tika izveidota plaša Krasta ielas maģistrāle. Blakus esošā teritorija ilgi nebija apbūvēta, taču pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas, šajā Maskavas forštates daļā aizsākās intensīva tirdzniecības un biroju ēku būve. Kā nozīmīgākā 20. gadsimta 1990. gadu beigu celtne ir jāmin Lido Atpūtas centra galvenā ēka, kas ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā.

Maskavas ForštateMaskavas... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Maskavas Forštate/Maskavas foštate ir unikāla ar to, ka tajā pārstāvētas piecu dažādu ticību baznīcas. Sv. Jāņa baznīca ir klasicisma koka celtne — lielākā vēsturiskā koka celtne Latvijā, turklāt šī baznīca ir pirmais gadījums Rīgas vēsturē, kad sakrālas būves novietošanu risina no plašāka pilsētbūvnieciskā viedokļa

MežciemsMežciems sākotnēji... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Mežciems/Mežciems sākotnēji bija mazstāvu apbūves rajons bijušā Dreiliņu pagasta Burharda muižas robežās. Mežciema apkaimes ziemeļu daļa tika pievienota Rīgas pilsētai 1934. gadā, bet dienvidu daļa 1974. gadā. Mežciema dzīvojamā rajona plānojuma organizācijas detālplānojumu institūts "Pilsētprojekts" izstrādāja 1971. gadā (arhitekti Meinards Medinskis, Ēvalds Fogelis, Ivars Millers un Andris Vītols). Mežciema daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskā un tirdzniecības centra, kas kompleksā ar citām apkalpošanas iestādēm izveidots uz iekšējās gājēju ielas.

Skanste14 15 gadsimtā aiz... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Skanste/14. — 15. gadsimtā aiz Rīgas pils grāvja pret ziemeļiem — uz Mīlgrāvja pusi — sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem — govīm, aitām, buļļiem un citiem. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. Zirgu ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā.

/Šķirotava/Neskatoties uz Šķirotavas apkaimes lielo izmēru, tā ir uztverama kā lielā mērā telpiski vienota un funkcionāli savstarpēji saistīta teritorija jeb apkaime, jo tās daudzfunkcionālais kodols jeb lokālais centrs atrodas šīs apkaimes D daļā ap Krustpils un Granīta ielu krustojumu. Pārējās teritorijās pārsvarā dominē rūpnieciska rakstura izmantošanas vai dabas teritorijas. Ņemot vērā plašās, pārsvarā neapbūvētās teritorijas apkaimes D, DA daļā, Šķirotavas apkaimei ir salīdzinoši liels potenciāls attīstīties par vēl daudzfunkcionālāku un pilnvērtīgāku apkaimi nekā tā ir pašreiz.

/Ķīpsala/Līdz 17. gadsimta otrajai pusei Ķīpsalu dēvēja par Žagarsalu — kāda uz salas dzīvojoša zvejnieka vārdā, kuram pie Daugavas atradusies zvejas vieta. Taču pamazām Žagarsalas vārds izgāja no aprites un sala tika pārsaukta par Ķīpsalu. 17. gadsimta beigās uz salas atradās nedaudz vairāk kā desmit zvejnieku sētu, tostarp arī Pētera Ķīpja sēta, no kuras cēlies salas tagadējais nosaukums. Izcelsme skaidrota arī ar veclejasvācu "kip" — ķīpa, ādu sainis, saistīts ar salas kādreizējo izmantošanu

MežaparksVairāki desmiti... Autors: garfilds100 /Rīgas Mikrorajoni 2/

/Mežaparks/Vairāki desmiti individuālo dzīvojamo ēku uzcelts 50.—60. gados (pamatā Bernātu un Ezermalas ielas rajonā). 1980. gadu sākumā uzbūvētas arī vairākas tipveida 12 stāvu torņēkas.

«‹ 1 2 3 4 »›

112 9 19 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0

Komentāri (19) Pievienot komentāru