ņēmu vērā dažus komentus, un papildināju iecerēto...
ja kāds vēl neieraudzīja savu rajonu, un grib to tomēr redzēt, raxtat komentos, moš sanāks arī 3.daļa.. :D
patīkamu skatīšanos. :)))
/Vecmīlgrāvis/Vecmīlgrāvī daudzstāvu dzīvojamās ēkas sāka būvēt 20. gadsimta 50. gados — vietā, ko atbrīvoja, nodedzinot veco koka apbūvi, līdz ar to no senā Vecmīlgrāvja maz kas ir saglabājies. 1970. gadu vidū sāka būvēt daudzstāvu dzīvojamo māju masīvus. Te bija Rīgas zvejas osta, traleru flotes un refrižeratoru flotes bāzes. Darbam uz kuģiem ieradās jaunienāceji no visas Padomju Savienības. Tas lielā mērā izmainīja līdzšinējo latvisko Vecmīlgrāvja seju.
/Vecmīlgrāvis/Savu nosaukumu Mīlgrāvis ir ieguvis pateicoties ūdensdzirnavām, ko ierīkojuši cisterciešu Sv. Nikolaja klosterbrāļi uz 13. gadsimtā izraktā kanāla, kas savieno Ķīšezeru ar Daugavu. Tas tika rakts, lai pavasara palu laikā ātrāk noskrietu ūdeņi no Ķīšezera palieņu pļavām. Atkarībā no vēja virziena mainījās arī straumes virziens, tāpēc ordeņbrāļi ierīkoja tur ūdensdzirnavas. Kanālu nosauca par Mühlen Graben, t.i. Dzirnavu grāvi.
/Mežaparks/Tomēr, neskatoties uz ļoti plašo teritoriju, Mežaparka apkaime kopumā ir skaidri identificējama kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime. To veicina dabā skaidri nolasāmie robeželementi (dzelzceļš, maģistrālās ielas un Ķīšezers), kā arī pašas apkaimes funkcionālo elementu telpiskais izkārtojums, kad ir skaidri identificējams centrālais dzīvojamais rajons (vēsturiskais Mežaparks un Ķeizarmežs), kā arī plašais Mežaparka meža masīvs ar daudzveidīgiem publiskās ārtelpas elementiem
/Maskavas Forštate/Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, slengā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
/Brasa/Brasas apkaimes nosaukuma izcelsmei ir vairāki varianti — vēsturnieks R. Šīrants 1972. gada Dabas un vēstures kalendārā, aplūkojot dažādu Rīgas vietvārdu izcelsmi, min, ka Brasas nosaukums saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda kas 18. gadsimta 90. gados nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa.
Reklāma
/Brasa/Domājams, ka tā nākotnē turpinās veidoties par telpiski vienotu un funkcionāli saistītu Rīgas pilsētas teritoriju jeb apkaimi, kurai lokālais centrs atradīsies kvartālā starp Krišjāņa Valdemāra, Zirņu, Hospitāļu un Upes ielām. Taču dēļ apkaimes centrā novietotajām kapu teritorijām arī perspektīvā saglabāsies zināma nošķirtība starp apkaimes Z daļu un pie Brīvības ielas novietoto apkaimes D daļu.
/Sarkandaugava/Tomēr apkaimes lokālais centrs jau šobrīd ir skaidri identificējams teritorijā ap Tilta ielu, kam arī perspektīvā varētu saglabāties šī stratēģiskā nozīme. Domājams, ka Sarkandaugavas apkaimes robežas kopumā kļūs skaidrāk identificējamas pēc Ziemeļu koridora trases izbūves, kas iezīmēs apkaimes D robežu, līdzīgi kā dzelzceļš un Viestura prospekts pašreiz iezīmē apkaimes A, bet Sarkandaugava un Mīlgrāvis attiecīgi R un Z robežu.
/Sarkandaugava/Patlaban Sarkandaugavā darbojas arī firma "MAN — TESS", kuru ir dibinājis un vada Jūlijs Krūmiņš, un tās pārvaldībā ir osta, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu.Par Sarkandaugavas centru pieņemts uzskatīt Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumu.
Reklāma
/Sarkandaugava/Patlaban Sarkandaugavā darbojas arī firma "MAN — TESS", kuru ir dibinājis un vada Jūlijs Krūmiņš, un tās pārvaldībā ir osta, kurā atrodas četras kuģu piestātnes ar naftas produktu pārkraušanas iespējām un muitas noliktava. Naftas rezervuāru parkā ir iespējams uzglabāt līdz 60 000 m³ naftas produktu.Par Sarkandaugavas centru pieņemts uzskatīt Sarkandaugavas un Tilta ielas krustojumu.
/Āgenskalns/Nosaukums "Āgenskalns" cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas ar tādu pašu nosaukumu (Hasenshof), kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai. Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.
