Reisa AF 447 katastrofas hronoloģija11

Atlantijas okeānā avarējušās Air-France pasažieru lidmašīnas piloti līdz pat pēdējam brīdim izmisīgi cīnījušies, lai novērstu katastrofu. Šādi secinājumi izriet pēc iepazīšanās ar radiosignāliem no reisa AF 447, kurus pašlaik analizē gaisa satiksmes eksperti. Pirms vēl lidmašīna sāka sadalīties gaisā, cita pēc citas pārstājušas darboties lidaparāta funkcionēšanai vitāli svarīgas sistēmas.
Izmeklētāji, kas pēta reisa Riodežaneiro – Parīze katastrofas cēloņus, pašlaik koncentrējas uz pēdējām lidojuma minūtēm. Galvenā versija ir saistīta ar lainera iekļūšanu negaisa frontē, taču lielāku skaidrību varētu ieviest iepazīšanās ar lidojuma datu reģistrācijas iekārtu ierakstiem, kuros dzirdamas arī pilotu balsis. Lidmašīnas melnās kastes gan pašlaik vēl atrodas Atlantijas okeānā, vismaz 4 kilometru dziļumā. Taču neoficiālu ieskatu katastrofas hronoloģijā sniedz brazīliešu laikraksts "O Estado de Sao Paulo", kas publicējis radiosignālus, kas saņemti no lidmašīnas Airbus A 330, īsi pirms tā iegāzās okeānā. „Viss liecina, ka lidmašīna sākusi sadalīties jau gaisā,” - tā publiskotos faktus komentē kāds aviācijas nozares eksperts. „Mēs pagaidām vēl nezinām, kāpēc tā notika, taču izmeklēšana to noskaidros.” Brazīlijas prese vēsta, ka ap pulksten 23 pēc vietējā laika Air-France pasažieru lidmašīnas pilots nosūtījis manuālu signālu, kas liecina, ka Airbus lido cauri apgabalam ar „CBs”: caur melnu, elektriski uzlādētu mākoni, ar stiprām vēja brāzmām un zibeņošanu. No satelītiem iegūtie dati liecina, ka negaisa mākoņi katastrofas vietā tieši pretī lidmašīnas kursam ir izraisījuši vēja brāzmas, kas brīžiem sasniedza ātrumu līdz pat 160 kilometri stundā.
Vēl pēc desmit minūtēm, ap pulksten 23.10 no lidmašīnas saņemta vesela virkne automātisku radiosignālu, kas norāda uz autopilota atslēgšanu un lainera datorsistēmas pāriešanu alternatīvā barošanas režīmā. Iekārtas, kas nodrošina lidmašīnas stabilitāti, šajā brīdī jau bija bojātas. Tāpat esot saņemts trauksmes signāls, kas liecina, ka lidmašīnas stāvoklis turpina pasliktināties vēl vairāk. Vēl pēc trim minūtēm radio signāli vēsta, ka pārstājusi darboties vēl viena svarīga sistēma, kas pilotiem rāda, kāds ir lidmašīnas ātrums, augstums un kursa virziens. Tālāk seko vesela virkne ziņojumu par bojājumiem elektriskajās iekārtās, kas nodrošina centrālā datora un augstuma stūres darbību. Savukārt pēdējais signāls no lidaparāta saņemts, kā jau iepriekš ziņots, pulksten 23.14 pēc Brazīlijas laika, un tas norāda uz gaisa spiediena krišanos pilotu kabīnē. "O Estado de Sao Paulo" izsaka pieņēmumu, ka šis jau varētu būt brīdis, kad lidmašīna iegāzās okeānā.
Hamburgas gaisa satiksmes eksperts Henrihs Grosbongards uzskata, ka izklāstītā notikumu gaita pilnīgi noteikti izslēdz iespēju, ka lidmašīnas katastrofu varētu būt izraisījusi bumbas eksplozija. Četras minūtes, kas pagājušas starp autopilota atslēgšanos un gaisa spiediena krišanos pilotu kabīnē, ir pietiekami ilgs laika sprīdis, kas liecina, ka lidmašīnas apkalpe ir mēģinājusi atgūt kontroli pār lidaparātu. Iespēju, ka katastrofu varētu būt izraisījis zibens spēriens, Grosbongards vērtē kā ļoti maz ticamu: „Šāda izmēra lidmašīnas ar zibens spērienu nav iespējams nogāzt zemē.” Eksperti uzskata, ka lidmašīnas piloti ar sava radara palīdzību ir mēģinājuši izlavierēt cauri atmosfēras frontei un atrast tādu kā „caurumu” līdz pat 15 kilometrus augstajā negaisa mākonī, taču iekļuvuši lamatās, no kurām vairs nebija izejas. No aprakstītā nedaudz atšķirīgu notikuma izklāstu šodien sniedz Spānijas prese. Laikraksts "El Mundo" vēsta, ka tieši Air-France lidmašīnas katastrofas laikā kāds spāņu pilots, kurš ar aviosabiedrības Air Comet lidmašīnu veicis reisu no Peru galvaspilsētas Limas uz Madridi, virs Atlantijas okeāna un novērojis „spilgti starojošu baltu gaismu”. Šī gaisma pārvietojusies vertikāli no augšas uz leju un vēlāk sadalījusies sešās daļās. Šo lidmašīnas kapteiņa novērojumu apstiprina arī kāda pasažiere. Vācu laikraksts „Die Welt” vēsta, ka iepriekš minētais vairāk gan vedina domāt par lidmašīnas eksplodēšanu jau gaisā, taču šajā gadījumā spāņu pilota novērojums pēc koordinātām īsti nesakrīt ar vietu, kur avarējusi franču lidmašīna. Diezgan pretrunīgas ir arī ziņas par Atlantijas okeānā katastrofas naktī it kā novērotajiem degošas degvielas plankumiem, jo vēlāk avārijas vietā konstatēta vēl nesadegusi aviācijas degviela. Jaunākās ziņas liecina, ka Francijas izmeklētāji gandrīz vai ir atmetuši cerības atrast lidaparāta melnās kastes, jo okeāna dziļums katastrofas vietā dažviet sasniedz pat 7000 metru. Turklāt Francijas kuģi ar speciālo dziļūdens zemūdeni notikuma vietā slikto laika apstākļu dēļ varēs ierasties tikai jaunnedēļ. Signālus par savu atrašanās vietu Black Boxes raida 30 dienas. Franču izmeklētāju grupas vadītājs Paul-Louis Arslanian izteicies, ka attiecībā uz lidojuma datu reģistrācijas iekārtu izcelšanu no okeāna viņš neesot „īpaši liels optimists”.